Pēdējās dienās gandrīz vienlaikus ir notikuši būtiski pavērsieni, kurus diez vai var nosaukt par sakritībām, – no sākuma aizejošais ASV prezidents Džo Baidens deva Ukrainai ilgi gaidīto atļauju ar amerikāņu ieročiem dot triecienus Krievijas teritorijā, kam sekoja Vladimira Putina paraksts zem Krievijas jaunās kodoldoktrīnas. Tas viss, protams, ir jāuztver un tiek uztverts kontekstā ar jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa plānu Ukrainas kara noregulējumam, ko neviens īsti nav redzējis, bet ko īsumā var raksturot kā priekšvēlēšanu nereālo saukli "miers 24 stundās". Kāda jums rādās visa šī kopaina?
Laikam pareizi būtu sākt ar Baidena lēmumu ļaut Ukrainai izmantot ATACMS raķetes pret mērķiem Krievijas teritorijā, jo šis lēmums tika ilgi gaidīts, pārmērīgi ilgi novilcināts. Šeit lomu ir nospēlējis Kamalas Harisas zaudējums vēlēšanās, un Baidenam šādi ir iespēja kaut nedaudz uzlabot savu mantojumu, kas saistīts ar Ukrainas karu. Jo Amerika ir darījusi daudz, bet tam nav nozīmes, ja tu vienalga izdari par maz.
Protams, tās ir labas ziņas Ukrainai, bet ietekme uz kara gaitu no šī lēmuma būs neliela, jo, visticamāk, šī atļauja izmantot ATACMS attiecas uz militāriem mērķiem. Kāpēc es to uzsveru? Jo Ukrainai būtu jāiznīcina ne tikai munīcijas noliktavas, kas ir pašsaprotami, bet arī Krievijas industriālā kapacitāte, kas nav strikti militārs mērķis, un, visticamāk, šie ieroči nevarēs tikt izmantoti šādiem mērķiem.
Jūs domājat, tur varētu būt atruna no ASV puses?
Visticamāk, jā, tur varētu būt detaļas.
Tāpēc, ka šie militārās industrijas objekti neatrodas Sibīrijas nekurienē, bet lielās industriālās pilsētās?
Visu sarunu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 21. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00