Grib taksēt arī Google

Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas juriskonsults Kristers Pļešakovs skaidro: "Ņemot vērā pieaugošo lielo tehnoloģiju kompāniju sniegto pakalpojumu klātbūtni Latvijas tirgū, īpaši mediju un reklāmas jomā, būtu jāparedz, ka nodokļi tiek maksāti ne tikai reģistrācijas valstī, bet arī valstī, kurā faktiski tiek sniegti pakalpojumi un radīta konkurence vietējiem tirgus dalībniekiem. Ar nodokli būtu jāapliek ienākumu un peļņas daļa, kas tiek gūta no klātbūtnes Latvijas tirgū. Pašlaik spriest par potenciālajiem nodokļu ieņēmumiem un likmēm ir pāragri. Turklāt jāņem vērā apstāklis, ka visefektīvāk šāds mehānisms varētu darboties, panākot vienošanos par taksācijas principiem un likmēm ES līmenī."

Par digitālā nodokļa ieviešanu iestājas arī Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (JV), kurš savā rakstā portālā Delfi norāda: "Uzskatu, ka Latvijas žurnālistikas attīstībai nepieciešamos līdzekļus iespējams iegūt, ieviešot tā dēvēto digitālo nodokli mūsu valstī strādājošajām starptautiskajām interneta platformām. Digitālā nodokļa noteikšana 5% apmērā no šo kompāniju ieņēmumiem mūsu valstī būtu nopietns atbalsts nacionālajai žurnālistikai."

Lielais jautājums ir, vai šādu nodokli Latvijai vajag ieviest vienpusēji, negaidot kopējo ES regulējumu. Latkovskis Dienai teic, ka nesen īstenotā liela investora rīcība, slēdzot LNT televīzijas ziņu dienestu, ir apliecinājums tam, ka Latvijai ir jābūt drosmīgai un, negaidot uz Eiropu, šāds regulējums ir jāievieš. Tam piekrīt arī a/s Delfi valdes loceklis Ingus Bērziņš, kurš norāda, ka katra diena, kad lielās starptautiskās kompānijas gūst peļņu no Latvijas iedzīvotājiem pārdotiem pakalpojumiem, par to nemaksājot nodokļus, nes lielus zaudējumus. Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), atbalstot digitālā nodokļa ieviešanu starptautiskajām interneta kompānijām, uzskata, ka tas tomēr jādara koordinēti visā ES.