“Tas būtu ātrāk, lētāk un ērtāk, turklāt tuvāk cilvēku dzīvesvietai. Cilvēkiem ir jādod varianti, lai nav visur iespējama tikai notariāla forma,” tā A. Grūtups. Viņš atzina, ka nav bijis informēts, ka notāri var nopelnīt pat 136 tūkstošus latu gadā. Advokāts Armands Masulis uzskata, ka tikai sākotnēji notāru takses liekas pārāk lielas. “Lielas summas notāriem aiziet nodokļos. Pēc manām domām, notāru takses nevajag samazināt, bet gan pārskatīt akcentus tajās, piemēram, lai par standartizētu pilnvaras sastādīšanu nav jāmaksā liela nauda, bet lai vairāk varētu iekasēt no darbībām, kurās jālauza galva,” tā advokāts. Viņš lēš, ka no pakalpojuma, kas maksā piemēram, 27 latus, notārs pēc visiem atvilkumiem un izdevumiem beigās saņem 7 latus.Savulaik notāriem bijusi iespēja treknajos gados pelnīt, kad pirkuma līgumi sastādīti kā notariāli akti, saņemot 2 procentus no darījuma summas, tā pusstundas laikā varējis nopelnīt pat 2 000 latu. Agrāk šādu līgumu bijis daudz, tagad stipri mazāk. Neskatoties uz to, advokāts domā, ka notāriem ar izdzīvošanu ir pašvaki. Turklāt viņiem bieži nākas aizstāvēt sevi tiesā, pierādot, ka viņa apliecinājums ir likumīgs. “Notāram var uzlikt naudas sodu, tāpēc viņam nepieciešami krājumi, no kuriem to maksāt,” tā A. Masulis. Paši notāri vai nu atsakās runāt par šo tēmu, vai arī norāda uz saviem lielajiem izdevumiem. Jelgavas notāre Daina Andersone pērn nopelnījusi 97 847 latus un 97 santīmus. Viņai pieder četri nekustamie īpašumi Jelgavā, tostarp birojs, un zeme Sidrabenes pagastā. D. Andersone ir Latvijas Zvērinātu notāru padomē. Viņa atklāj, ka izdevumi gada griezumā viņai sastāda apmēram 50 tūkstošus latu.“Viss, viss tajā ietilpst, arī divu biroja darbinieku alga. Nav korekti runāt par notāru takšu samazināšanu, jo notārs nebūt nav dārgākais jurists. Notāru takses nav lielas,” uzskata notāre. Savus un kolēģu lielos ienākumus viņa skaidro ar darījumu skaitu un to, cik apmeklēts notārs ir. “Jo vairāk nāk cilvēki, jo lielāki notāra ienākumi, tāpat tas atkarīgs no darījumu skaita un summām, par kādām notiek darījumi. Rīgā ir vairāk darījumu un arī to summas ir lielākas, līdz ar to tur notāri saņem vairāk. Puse no valsts notāriem koncentrējas Rīgā, tā ir valsts valstī. Nevar salīdzināt summas, par kādām notiek darījumi ar nekustamo īpašumu Rīgā un provincē,” stāsta D. Andersone. Pēc viņas domām, notāra izdevumi ir ļoti lieli. Piemēram, divu darbinieku algošana kopā izmaksājot 500 latus mēnesī, par siltumu jāmaksā 300 latu mēnesī, tāpat lieli esot arī citi biroja izdevumi – jāpērk speciāls papīrs notariālajiem aktiem, pulveris printerim, jāmaksā par elektrību un citi komunālie izdevumi. Turklāt no deklarācijā minētās gada peļņas jāatskaita ienākuma nodoklis 26 procentu apmērā. Rīgā Kaļķu ielā strādājošajai notārei Argitai Gustafssonei pērn izdevies nopelnīt 64 666 latus un 31 santīmu. Viņa ir kādam parādā 20 tūkstošus latu un vairāk nekā 349 tūkstošus eiro. Bezskaidrās naudas uzkrājums pērn – vairāk nekā 2 000 latu. Notārei pieder 2007. gada auto Mercedes Benz. Tāpat viņai pieder 4 dzīvokļi un 2 nedzīvojamās telpas un zemesgabals Ventspilī, dzīvoklis un zemesgbala domājamās daļas Rīgā, kā arī nedzīvojamās tepas galvaspilsētā. A. Gustafssone sarunā atklāj, ka “izdevumi ir ļoti lieli un visa peļņa aiziet izdevumos, man nav uzkrājumu.” Viņai ir pieci darbinieki birojā, kuriem ir “normālas algas, visi ar dzīvi apmierināti”. Biroja telpas tiek nomātas. Tiesa gan, notāre nevēlas izpaust sīkāk, vien saka, ka tas ir dārgi. Par savām lielajām parādsaistībām notāre runāt nevēlas. Advokāts Aldis Gobzems nedomā, ka notāru takses vajadzētu samazināt. “Jurisprudencē ir jābūt ļoti labam atalgojumam, jo viņu lēmumi ietekmē visu sabiedrību. Vecās demokrātijas valstīs ASV, Vācijā un Anglijā viens no labklājības pīlāriem ir dārga justīcija. Turklāt notāru ienākumi nav astronomiski, viņiem jāuztur biroji un savi darbinieki,” uzskata advokāts. Komentējot tiesnešu algu samazinājumu, A. Gobzems saka: “Es par to, lai paaugstinātu tiesnešu algas, nevis par to, lai samazinātu notāru ienākumus.” Jau ziņots, ka vispārējās ekonomiskās krīzes apstākļos notāru gada ienākumi var sasniegt 136 tūkstošus latu un gada peļņa no 30 līdz 50 tūkstošiem latu ir norma. Neskatoties uz ekonomisko lejupslīdi, notāru pakalpojumu takses, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos, nav mainītas jau divus gadus.
Grūtups: Nebija ne jausmas, ka notāru ienākumi var sasniegt pat 136 tūkstošus latu gadā
Vairāki Latvijā pazīstami advokāti uzskata, ka notāru takses vajadzētu pārskatīt, lai turpmāk par standarta procedūrām būtu jāmaksā mazāk.Advokāts Andris Grūtups pieļauj, ka būtu lietderīgi, ja visur neprasītu notariāla apliecinājuma formu, piemēram, laulības šķiršanu varētu uzticēt pašvaldībām, tāpat arī pilnvaru izsniegšanu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.