Katru gadu zvērināti notāri Latvijā uzsāk vidēji 12 000 mantojumu lietu. Ir trīs veidi, kā mūsu valstī mantot un atstāt mantojumu – ļaut, lai manta tiek sadalīta saskaņā ar likumu, atstāt testamentu vai noslēgt mantojuma līgumu.
Ārzemēs mirušā vectētiņa, kurš nav atstājis testamentu, bet kuram piederējuši vērtīgi meža īpašumi Latvijā, mazbērni, sākot interesēties par mantoto īpašumu, atklāj, ka vectētiņa mežs iereģistrēts zemesgrāmatā uz sveša vārda un pieder citam cilvēkam. Šis cilvēks mežu labticīgi iegādājies no pārdevēja, kurš darbojies ar it kā vectētiņa izdotu pilnvaru. Tā nav krāpšanas shēma no kāda Latvijas rakstnieka detektīvromāna, bet gan visai izplatīta prakse, par kuru trauksmi ceļ gan Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP), gan Valsts policija (VP). Pēdējā gada laikā pieauguši darījumi ar nekustamo īpašumu, kur personas uzrāda ārpus Eiropas Savienības, parasti ASV, izdotas pilnvaras, kas izrādās viltotas.
Nekustamo īpašumu darījumu reformai ir jāsasniedz vairāki mērķi: ierobežot ēnu ekonomiku, mazināt administratīvo slogu, stiprināt tiesisko drošību un samazināt ar nekustamo īpašumu darījumiem saistītās izmaksas. Tas pausts tieslietu ministra preses sekretāra paziņojumā pēc ministra tikšanās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Pretēji gaidītajam, Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā pārliecinoši noraidīja grozījumus Civillikumā, ar kuriem bija iecerēts noteikt, ka no 2017.gada rudens reģistrēt laulību varētu arī pie zvērināta notāra.
Latvijas Zvērinātu notāru padome 1.aprīlī pieņēma lēmumu disciplinārlietā pret Rīgas apgabaltiesas zvērinātu notāri Ināru Dobbermani un lūgs tieslietu ministru atcelt viņu no amata. Notariāta likums pašu padomi ierobežo noteikt augstāku soda mēru par rājienu, portālu Diena.lv informēja padomē.Pret Ināru Dobbermani tika ierosināta disciplinārlieta par to, ka viņa nolaidīgi veikusi savus amata pienākumus, vedot mantojuma lietas.
Notārei Lailai Porietei un privātpersonai Gintam Lazdiņam, kuri apsūdzēti krimināllietā par vecu cilvēku apkrāpšanu, prokurore šodien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā lūdza piemērot naudassodus 200 minimālo mēnešalgu jeb 74 000 eiro apmērā katram.Patlaban lietas izskatīšanā pasludināts neilgs pārtraukums, lai tiesas debatēm varētu sagatavoties apsūdzēto aizstāvji.
Latvijas iedzīvotājiem par īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā ir jāmaksā būtiski dārgāk nekā pārējās Baltijas valstīs, liecina nekustamā īpašuma darījumu izmaksu salīdzinājums Baltijas valstīs.