"Neesmu pārliecināts, vai no taktiskā viedokļa tas ir pārāk gudri, jo tad jāsaprot - kādi koalīciju modeļi partijām ir padomā. Ja Saskaņu neizskata kā variantu un izslēdz arī ZZS, tad sanāk, ka gandrīz vai visām pārējām partijām ir jāapvienojas, lai nodrošinātu balsu vairākumu," sprieda politologs. Viņš gan norādīja, ka patlaban vēl ir ļoti grūti prognozēt, kāda izveidosies koalīcija un, ka sevišķi svarīgs šajā procesā būs prezidenta lēmums.
Ikstens uzskata, ka kopumā patlaban partiju sarunas notiek mierīgi, nevienas no tām nav beigušās naidīgi un partijas arī nav devušas signālus, ka nevarētu sadzīvot.
Viņš pauda, ka koalīcijas veidošanā ir grūti sagaidīt ātrāku tempu, jo ir daudz jaunu "spēlētāju", kuriem šajā jomā vēl īsti nav pieredzes. Tāpat Ikstens sacīja, ka dažu jaunievēlēto politiķu vidū "vēl ir arī vēlēšanu brūces, kas jāizdziedē". "Tomēr tas, ka ir atrasti pirmie saskares punkti - tas ir ļoti labi. Es arī nevarētu teikt, ka sarunas kavētos vai būtu lēnīgas, jo pirmais sarunu aplis ir noslēdzies un komunikācija notiek," teica Ikstens.
Kā ziņots, trešdien pēc tikšanās ar ZZS politiķiem Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns paziņoja, ka jaunās valdības izveidē JKP neplāno sadarboties ar ZZS, un redz to kā konstruktīvu opozīciju.
ZZS līderis Armands Krauze pauda, ka ZZS atbalsta loģiskus priekšlikumus. Tomēr, ja ZZS nebūs jaunās valdības sastāvā, tad politiskais spēks tās apstiprināšanu neatbalstīs.
Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Saskaņa nākamajā parlamentā ieguvusi 23 deputātu vietas, KPV LV un JKP - pa 16, Attīstībai/Par un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - pa 13, ZZS - 11, bet Jaunā Vienotība - astoņas deputātu vietas.
Elijah
Jansons
Atkarība no KAPI.LV frustrācijām