Ņemot vērā traumpunktu darbības specifiku, darba grupa ierosina tos pārdēvēt par Pirmās medicīniskās palīdzības punktiem (PMPP) un dalīt tos 2 līdz 3 līmeņos, atbilstoši to noslogojumam, iespējām nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu un pacientu iespējām saņemt palīdzību citās tuvu esošās ārstniecības iestādēs, skaidroja VM. Katram PMPP būtu noteiktas obligātās prasības, atbilstoši to sniegtās palīdzības līmenim.
Priekšlikumi paredz, ka 1.līmeņa PMPP pacients ar vieglām traumām vai saslimšanām ierastos pats un medicīnisko palīdzību sniegtu ārsta palīgi vai māsas. Ja pacienta stāvokli ārstniecības personas novērtētu kā smagu un būtu nepieciešama hospitalizācija, tiktu izsaukta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde (NMPD), kas pacientu nogādātu slimnīcā.
2.līmeņa PMPP pacientam steidzamo medicīnisko palīdzību sniegtu saslimšanu un traumu gadījumos. Būtu jānodrošina rentgenoloģiskā izmeklēšana, asins un urīna ekspresdiagnostika, glikometrija un elektrokardiogrāfija. Medicīnisko palīdzību šādos gadījumos sniegtu ārsts un māsa vai ārsts un ārsta palīgs.
3.līmeņa PMPP sniegtu steidzamo medicīnisko palīdzību. PMPP darba laikā būtu pieejama rentgenoloģiska izmeklēšana, asins un urīna ekspresdiagnostika, glikometrija un elektrokardiogrāfija. Medicīnisko palīdzību nodrošinātu ķirurgs un anesteziologs vai traumatologs ortopēds un anesteziologs.
Tā kā visās ārstniecības iestādēs, kur patlaban atrodas traumpunkti, dienas laikā pieejama ambulatoro speciālistu palīdzība, darba grupa piedāvāja vairākus risinājumus darba optimizēšanai.
Darba dienās laikā no plkst.8.00 līdz 16.00 PMPP dežūrētu viena māsa vai ārsta palīgs, kurš palīdzētu pacientiem un nepieciešamības gadījumā koordinētu ambulatoro speciālistu iesaistīšanos palīdzības sniegšanā.
Priekšlikumos teikts, ka attiecīgajam veselības aprūpes centram tiktu piešķirts lielāks finansējums ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, lai pagarinātu speciālistu pieņemšanas laikus līdz plkst.16.00.
Attiecībā uz lokālo slimnīcu darbības optimizāciju darba grupa ierosināja noteikt slimnīcām divus līmeņus, vadoties no to speciālistu skaita, ko ārstniecības iestāde var nodrošināt.
Šobrīd obligātajās prasībās daudzprofilu slimnīcām noteikts, ka diennakts režīmā septiņas dienas nedēļā jānodrošina palīdzība vismaz četrās speciālitātēs – internajā medicīnā, ķirurģijā, anestezioloģijā un reanimatoloģijā. Samazinot nepieciešamo dežūrējošo speciālistu skaitu, ārstniecības iestāde saglabātu savu statusu, vienlaicīgi valsts paredzētu finansējumu tikai par tām ārstniecības programmām, ko iestāde reāli nodrošina, paredz VM priekšlikumi.
Tāpat darba grupa ierosināja slimnīcām sadalīt apmaksas tarifus “ķirurģiskajos” un “terapeitiskajos”, kas ļautu nodrošināt godīgāku samaksas principu, jo slimnīcu sniegto pakalpojumu klāsts un pacientu sadalījums pa ārstniecības profiliem ir ļoti dažāds. Šāds jauninājums ļautu maksāt proporcionāli vairāk tām ārstniecības iestādēm, kur tiek nodrošināta palīdzība pacientiem sarežģītākos gadījumos un veicinātu vidējā ārstēšanās ilguma samazināšanos.
Visās esošajās ārstniecības iestādēs saglabātos pacientiem pieejami veselības aprūpes pakalpojumi un vietējais ārstniecības personāls saglabātu darba vietas. Tāpat tiek norādīts, ka nākotnē, ņemot vērā ģimenes ārstu brīvprātīgo kvalitātes un pieejamības programmas ieviešanu ar šā gada 1.jūliju un ģimenes ārstu konsultatīvā telefona darbības uzsākšanu darba dienu vakaros, brīvdienās un svētku dienās, pakāpeniski varētu samazināties pacientu skaits, kas vēršas pēc palīdzības SMPP un slimnīcu Uzņemšanas nodaļās.
Ievērojot darba organizācijas maiņas rezultātā nozares finansējuma racionālāku izlietošanu, VM cer risināt veselības aprūpē būtiskas problēmas, piemēram, palielināt valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu apjomu attiecīgajā reģionā, samazināt pacientu līdzmaksājumus, attīstīt zāļu kompensācijas sistēmu, ieviest slimnīcu kvalitātes kritēriju sistēmu, uzsākt valsts apmaksātu mākslīgās apaugļošanas programmu utml.
VM gala ziņojumu ar piedāvātajiem risinājumiem iesniegs pēc nākamajā nedēļā paredzētās pēdējās darba grupas sēdes.
Darba grupā piedalījās pārstāvji no Veselības ministrijas un tās padotības iestādēm, Latvijas Slimnīcu biedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Medicīnas iestāžu biedrības, kā arī vairāku ārstniecības iestāžu pārstāvji.