Kompromisa meklēšanas vietā sarunas pakāpeniski kļuva arvien emocionālākas, līdz beigu beigās kultūras darbinieki ministrei pārmeta nievājošu attieksmi, bet I. Viņķele viņiem aizrādīja par augstprātību, sakot: "Nebiju piedzīvojusi vēl nevienu auditoriju, kurā cilvēki tik ļoti šķirotu sabiedrību."
Par spīti abu pušu nepiekāpībai, izdienas pensiju reformas pretiniekiem nelielu uzvaru jau izdevies izcīnīt – reforma ir novilcināta. Reformas koncepciju sākotnēji bija paredzēts iesniegt valdībā līdz martam, tomēr aso diskusiju dēļ I. Viņķele lūgusi premjeram koncepcijas iesniegšanas termiņu pagarināt līdz 1. jūlijam.
Šobrīd Latvijā uz izdienas pensiju var pretendēt dažādas valsts darbinieku grupas, sākot no leļļu teātra aktieriem un beidzot ar tiesnešiem. Tomēr vienota sistēma nepastāv, un to regulē astoņi dažādi likumi, tādēļ valdība Labklājības ministrijai (LM) bija uzdevusi izstrādāt izdienas pensiju sistēmas reformu.
Kā Diena jau vēstīja, LM izstrādāja reformas koncepciju, kuras ietvaros piedāvāja palielināt gadu skaitu, kas jānostrādā, un vecumu, kas jāsasniedz, lai varētu pretendēt uz izdienu. Tas izsauca kritikas vilni, piemēram, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers intervijā LETA izteicās, ka, ieviešot LM ieceres, darbu prokuratūrā varētu pamest pat 90 pieredzējuši prokurori.
Tomēr visskaļāk līdz šim protestējuši tieši kultūras darbinieki. LM ieskatā izdienas pensijas būtu jāmaksā galvenokārt tiem, kuri ikdienā nodarbojas ar operatīvo darbību, riskējot ar savu dzīvību un veselību. Tādējādi, ieviešot LM atbalstīto reformas variantu, kultūras darbiniekiem izdienas pensijas vairs netiktu piešķirtas.
Diskusijas sākumā dažādi kultūras darbinieki ar piemēriem ilustrēja to, kādēļ viņiem pienākas izdienas pensijas, piemēram, uzskaitot dažādās profesionālās kaites, ar kurām karjeras gaitā sasirgst baletdejotāji. Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis piesauca Horvātijas piemēru, kur viņam nesen sanācis strādāt. Kultūras darbiniekiem tur neesot izdienas pensiju, tādēļ "tur tiešām balerīnas dejoja vēl 52, 54 gadu vecumā, diez kas nebija", viņš atzina.
Savukārt I. Viņķele uz to atbildēja, ka arī ķirurgi un gateru darbinieki ir pakļauti dažādu arodslimību riskiem un tādējādi atbilstu kultūras darbinieku nosauktajiem kritērijiem izdienas pensiju saņemšanai. Šī līdzība zālē gan izsauca sašutuma vētru.
Ministres ieskatā pašreizējā sistēma, kad neadekvāti zemās algas tiek kompensētas ar "atlikto maksājumu" izdienas pensijas formā, nav normāla, tādēļ tā vietā, lai protestētu pret reformu, viņa aicināja kultūras darbiniekus doties uz Kultūras ministriju un vienoties par atalgojuma sistēmas izmaiņām, lai normālu algu varētu saņemt "te un tagad". Šādiem centieniem viņa solīja arī LM atbalstu. Reakcijā uz to no zāles izskanēja starpsaucieni – bet mums taču citas sistēmas nav!