Jaunpienācējus pārsteidz, ka Saeima strādā puskrēslā

Tā ir sena tradīcija, ka vakarā pēc valsts galvenā finanšu likuma pieņemšanas koalīcijas pārstāvji dodas uz pieņemšanu pie finanšu ministra, Dienai apstiprināja arī Reirs. Valsts budžeta pieņemšana bija lielākais šīs sesijas notikums, kuru vēlēšanu gadā jāpieņem ļoti īsā laikā. Kad opozīcijas deputāti pulksten 22.50 pirms budžeta izskatīšanas savā tālrunī saņēma īsziņas, ka dokuments beidzot pieejams Saeimas interneta mājaslapā, viņiem arī tas šķita nepieņemami. Tāpat kopš neatminamiem laikiem daļu finansējuma partijas sadala pēc kvotu principa ar politiķu interesēm saistītiem mērķiem. Arvīdam Platperam (NSL) nebija saprotams, kāpēc bagātās Garkalnes novada korim piešķir naudu, bet kādam ļoti labam daudz nabadzīgākas pašvaldības korim - ne. Atbilde te zināma - Garkalnes koris Pa saulei savos pirmsākumos bijis Latvijas Zemnieku savienības koris. Platpers uzskata, ka ir jāsakārto sistēma tā, lai Saeimai vispār nebūtu jānodarbojas ar naudas dalīšanu filmām un koriem. "Es to ļoti izjūtu, ka esmu opozīcijā," piebilda pazīstamais kordiriģents Platpers.Pieredzējušie aizskrienKad Diena pirmajās dienās apvaicājās jaunajiem deputātiem par iespaidiem, daudziem bija grūti pierast gan pie garajiem starpbrīžiem, gan pie apsaukāšanās sēdēs. Kad vēlēja Saeimas prezidiju, jaunie nesaprata, kāpēc līdz ar paziņojumu par balsošanas sākšanu pieredzējušie kolēģi drāžas uz durvīm un steidz ieņemt vietu rindā uz durvīm. Neparasti šķitis, ka brīdī, kad sēdes vadītāja aicina noklausīties reģistrācijas rezultātus, daļa jau metas projām "kā skolnieki, kuri grib pirmie nokļūt ēdnīcā". Kādu deputāti Saeimas namā pārsteidza arī suņi, kuri pārmeklē telpas pirms parlamenta sēdēm.Regīnai Ločmelei-Luņovai (Saskaņa) nav bijis viegli aprast ar to, ka sēžu zālē nav pietiekama apgaismojuma. Tā atrodas it kā puskrēslā, un zālē neiespīd saule. "Tas izraisa asociācijas ar kazino, kur nekad nevar zināt, vai ārā ir rīts vai vakars," atzina deputāte. Ločmelei-Luņovai sākums bijis sevišķi grūts, jo tas sakritis ar laiku, kad Latvijā atcerējās gadu pēc Zolitūdes traģēdijas, ar kuru viņa ir saistīta. Kādu brīdi licies, ka pašai vajadzēs meklēt psihologa palīdzību, bet pielikusi pie savas darbavietas svētbildi, un tā palīdzot. Saskaņas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs aicinājis jaunos deputātus pēc iespējas drīzāk uzstāties Saeimas tribīnē, kas arī ir jauna pieredze. Tāpat Ločmelei-Luņovai vajadzējis pierast pie sava dubultā uzvārda. Lai gan viņai tāds ir jau kopš 2006.gada, aktīvi sākusi lietot, tikai startējot uz Saeimu. Daļa kolēģu deputāti saucot par Ločmeles kundzi, savukārt Nacionālās apvienības politiķi - par Luņovas kundzi.Pašvaldībnieki apvienojasGados jaunais deputāts Rihards Kols (NA) jaunos pienākumus uzņēmis "ar lielu bijību". Viņam grūti pieņemt, ka ir frakcijas, kuru vadītāji ar īkšķi rādot, kā jābalso, jo "katrs deputāts ir personība". Viņaprāt, parlamentu diskreditē arī zemais diskusiju kultūras līmenis. Kolu tāpat kā daudzus jaunos izbrīnījis milzīgais dokumentu apjoms. Savukārt Ringoldam Balodim (NSL) kā profesionālam juristam šķiet neparasti, ka parlamentā nav sakārtotas visas procedūras. To viņš izjutis pats, kad divas reizes vēlēts parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja amatā, jo pirmo reizi nav bijusi ievērota procedūra. "Sajūta ir tāda kā ārpus komforta zonas," atzina Valdis Skujiņš no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), viņš ir strādājis arī Liepājas domes koalīcijā, un šajā ziņā lielajā un vietējā politikā esot līdzības.Jaunajā Saeimā ir vairāk bijušo pašvaldību vadītāju, kuri savā novadā un pilsētā bija pirmie cilvēki, bet Saeimā - tikai viens no simta. Taču neviens savu izvēli nenožēlo. Gan Juris Šulcs un Inesis Boķis (abi Vienotība), gan Ainārs Mežulis (ZZS) pašvaldību vadījuši ilgus gadus. Šulcs Tukuma novadu atstāja gadā, kad tas ieguva Eiropas gada pašvaldības titulu. Viņaprāt, vajag aiziet, kad esi virsotnē.Bijušajam Preiļu mēram Aldim Adamovičam (Vienotība) pirmais pārbaudījums bijis, kad skolotāju piketā pie Saeimas stāvējusi arī viņa dzīvesbiedre. Vienotībā vietējo līderu priekšlikumus ņem vērā, taču atšķirībā no opozīcijas kolēģiem viņi apzinoties iespējas un neierosinot neizpildāmas lietas, teica Adamovičs.Bijušie vietējie līderi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā izveidojuši arī Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisiju, kāda nekad agrāk nav bijusi. Tās uzdevums veidot sadarbību un informācijas apmaiņu ar Latvijas Pašvaldību savienību.