Patlaban Valsts kontroles likums nosaka, ka Valsts kontrole neveic revīziju Saeimā. "Progresīvie" vēlējās, lai šī norma tiktu izslēgta, tādējādi dodot iespēju izstrādāt saistītu regulējumu Saeimas kārtības rullī, kas paredzētu Valsts kontrolei tiesības veikt revīziju parlamentā.
Valsts kontroles revīzijām, atbilstoši likumam, ir pakļautas visas valsts, pašvaldības, to kapitālsabiedrības un citas revidējamās vienības, izņēmums noteikts tikai attiecībā uz Saeimu. "Taču arī Saeima, lai gan atrodas hierarhiski augstākajā, tomēr sistēmiski vienotā valsts pārvaldības sistēmā. Esošajam izņēmumam nav attaisnojuma, un tas nonāk pretrunā labas pārvaldības principam," uzskata parlamentārieši.
Priekšlikumu grozījumiem Valsts kontroles likumā bija iesnieguši "Progresīvo" deputāti Jana Simanovska, Ervins Labanovskis, Skaidrīte Ābrama, Edmunds Cepurītis un Leila Rasima. Tomēr Saeima šo priekšlikumu noraidīja.
Savukārt atbalstītie grozījumi Valsts kontroles likumā nosaka, ka no 2025.gada Valsts kontrole 27 atsevišķu finanšu revīzijas ziņojumu vietā sniegs vienu revīzijas ziņojumu.
Likumprojekta pamatojumā skaidrots, ka tā mērķis ir vienkāršot Valsts kontroles finanšu revīzijas procesu, ietaupītos resursus pārvirzot lietderības un atbilstības revīziju veikšanai, kā arī saskaņot likuma regulējumu ar Likumā par budžetu un finanšu vadību veiktajiem grozījumiem.
Pēc likumprojekta pieņemšanas Valsts kontrolei, revidējot konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu jeb KSGP, no 2025.gada vairs nebūs jāsniedz atzinums un revīzijas ziņojums par katru no 14 ministriju un 12 centrālo valsts iestāžu pārskatiem, bet būs jāveido viens revīzijas ziņojums.
Valsts kontrole turpinās izlases veidā veikt revīzijas procedūras ministrijās, to padotības iestādēs un centrālajās valsts iestādēs, un revīzijā iegūto informāciju izmantos, lai izteiktu atzinumu par KSGP pareizību. Attiecīgo iestāžu vadītāji tiks informēti par pārbaužu rezultātiem, gan norādot uz atklātajiem trūkumiem, gan sniedzot informāciju par revidentu novērojumiem, kas būtu palīdzoši iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai.
Grozījumu pamatojumā uzskaitīti arī vairāki citi fakti, kuri politiķu ieskatā norāda, ka Valsts kontrolei ir pietiekams pamats optimizēt pieeju finanšu revīziju veikšanai, lai mērķi - pārliecināties par gada pārskatu sagatavošanas pareizību, - sasniegtu ar mazāku resursu ieguldījumu.
Likumprojektā noteikto mērķu īstenošanai nepieciešamās izmaksas būs maznozīmīgas, tādēļ tās būs iespējams segt no Valsts kontroles un Valsts kases kārtējā gada budžeta, pārliecināti deputāti.