Viņš arī uzskata, ka ir jāmaina vēlēšanu sistēma, jo «pārejas periodos vienīgais risinājums ir mažoritārā sistēma». Proporcionālā vēlēšanu sistēma, pēc definīcijas, nevarot dot kādam vairākumu parlamentā, uzskata akadēmiķis. Kā zināms, patlaban Latvijā ir proporcionālā vēlēšanu sistēma.
Pēc T.Jundža domā, lai arī mažoritārajai sistēmai ir savi trūkumi un «pēc gadiem 20, kad situācija stabilizēsies, varētu domāt par kombinētu sistēmu, bet patlaban mums vajag panākt stingru deputātu atbildību, sasaisti ar vēlētāju». Viņš ir pārliecināts, ka to dod mažoritārā sistēma.
Proporcionālā vēlēšanu sistēma, pēc definīcijas, nevarot dot kādam vairākumu parlamentā, uzskata akadēmiķis. Viņaprāt, pēc laba piemēra «mums nav tālu jāmeklē – 1990.gada marta Augstākās padomes vēlēšanas, kas Latvijā notika pēc padomju mažoritārās sistēmas, bet tomēr uzlabotā, demokrātiskā veidā. Man šķiet, toreiz iznākums parādīja šīs sistēmas efektivitāti».
T.Jundzis uzskata, ka 4.maiju vajadzētu saukt par neatkarības atjaunošanas dienu, jo «tad uzreiz skaidrs, par ko ir runa. Gan no starptautiskās, gan mūsu pašu jaunatnes uztveramības viedokļa». Citādi, viņaprāt, vajadzīgi lieli komentāri, lai kādam izskaidrotu, kas toreiz noticis.
Teikt «neatkarības atgūšanas diena» nebūtu precīzi, jo patiesībā jau neatkarības atgūšanas cīņas turpinājās arī pēc tā datuma. «Vēl bija 1991.gada janvāris un augusts un viss starptautiskās atzīšanas process pēc tam. Daži saka, ka patiesībā neatkarība atjaunota ne 4.maijā, bet 1991.gada 21.augustā pēc puča, kad pieņēma konstitucionālo likumu. Bet tad varētu iebilst, ka drīzāk jāatzīmē 1993.gada 6./7.jūlijs, kad atjaunoja Satversmi. Tad cīņas patiešām beidzās,» atceras LTF bijušais biedrs T.Jundzis.
Vaicāts, ko T.Jundzis domā par toreizējo situāciju, kad, balsojot par Neatkarības deklarāciju, «par» balsis bija 138, bet 57 deputāti izgāja no zāles, T.Jundzis saka, ka viņam kā pētniekam vienmēr šķitis interesanti to noskaidrot no pirmavotiem. Tā Līdztiesības deputāts Oļegs Ščipcovs rakstu krājumā 4.maijs T.Jundzim skaidrojis, ka esot bijis par neatkarību, tikai gribējuši to citādā veidā un ceļā. «Tagad daudzi no viņiem saka, ka nav bijuši pret neatkarību, tikai vēlējušies to iegūt «pakāpeniskāk», pēc PSRS reorganizācijas,» saka T.Jundzis.
Lai arī T.Jundzis mēģinājis uzrunāt vairākus bijušos AP deputātus, piemēram, Sergeju Dīmani, «bet viņi klusē, jo nav jau izdevīgi runāt par to laiku». Jāņem vērā, ka AP vēlēšanas toreiz nebija pilnīgi demokrātiskas, atgādina T.Jundzis. «Tas bija viens no LTF lielākajiem kompromisiem, jo vēlēšanas notika pēc padomju likumiem armijas daļu klātbūtnē un tām piedaloties,» saka akadēmiķis. Un «kompromisi robežojās pat ar zināmu nodevību».
Jundzis: proporcionālā vēlēšanu sistēma nevienam nevar dot vairākumu parlamentā
4.maijs nav domāts konsolidācijas problēmu atrisināšanai, bet 4.maija principu bāze gan ir vienīgā, uz kuras kaut kāda konsolidācija var notikt, šodien intervijā Latvijas Avīzei saka akadēmiķis un Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko studiju centra direktors Tālavs Jundzis.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.