Juridiskās komisijas vairākums atbalsta iniciatīvu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām

Pret šo iniciatīvu balsoja Zaļo un zemnieku savienības un partijas No sirds Latvijai deputāti.

Līdz ar to šis būs viens no iespējamiem priekšlikumiem Satversmes grozījumiem, ko apspriedīs atbildīgā darba grupa. Juridiskā komisija šodien nolēma veidot šādu darba grupu, kurai būs jāvērtē, kurām Satversmes grozījumu iniciatīvām iespējams saņemt nepieciešamo balsu vairākumu Saeimā.

Darba grupā strādās frakciju deleģēti pārstāvji un tai jāpiedāvā savi secinājumi līdz marta vidum.

Valdošās koalīcijas politiķiem ir dažādi viedokļi par to, vai Valsts prezidentu būtu jāievēlē atklātā balsojumā.

Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka Valsts prezidents jāievēlē atklātā balsojumā.

Politiķis aicina Saeimas deputātus atbalstīt šādu kārtību. "Prezidentu ievēlēšanas aizklātais balsojums, deputātu nevēlēšanās atklāt sabiedrībai, par ko ir balsojuši, kā arī, skaidrot savu izvēli,- tas viss paplašina plaisu starp sabiedrību un parlamentu. Tāpēc kā pirmo soli, lai palielinātu uzticību Saeimai, NA aicina atbalstīt atklātu prezidenta ievēlēšanas procesu. Vēlētājiem ir tiesības zināt, par ko balso viņu ievēlētie deputāti," norādīja Bērziņš.

Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze aģentūrai LETA sacīja, ka ir pret šādiem atklātiem balsojumiem un konkrētajā gadījumā nepieciešams aizklāts balsojums. Viņaprāt, atklāta balsojuma gadījumā deputātus varētu ietekmēt, ja tie nebalsotu tā, kā kāds vēlas.

"Aizklāts balsojums nodrošina objektīvu balsojumu pēc labākās sirdsapziņas un labākās gribas, ko neviens nevar ietekmēt. Sabiedrībā arī daudzās biedrībās, organizācijās un asociācijās ir aizklāti balsojumi," piebilda Krauze.

Savukārt Vienotības deputāte Inese Lībiņa-Egnere norādīja, ka partija vienmēr ir atbalstījusi ideju par prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā, tādēļ iebildumu pret to neesot.

Koalīcijas līgumā noteikts, ka koalīcija tikai un vienīgi pēc vienprātības principa var izlemt jautājumus par grozījumiem Satversmē.