Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Kā vēlēja Vairu Vīķi-Freibergu

1999. gada 17. jūnijā | Valsts prezidentu 1999. gada jūnijā ievēlēja tikai pēc atkārtotas kandidātu izvirzīšanas, izsludinot jaunas vēlēšanas. Pirmajās vēlēšanās, kas notika piecās kārtās, bija izvirzīti pieci kandidāti, kuri visi pārstāvēja kādu politisko spēku, – Raimonds Pauls (Jaunā partija), Vaira Paegle (Tautas partija), Anatolijs Gorbunovs (Latvijas ceļš), Jānis Priedkalns (Tēvzemei un brīvībai/LNNK), Arnis Kalniņš (LSDSP), kurš atkrita pēc otrās kārtas, jo saņēma tikai 14 kolēģu balsis.

J.Priedkalnu atbalstīja 17 tēvzemiešu deputāti, un viņš no sacensības izstājās pēc trešās kārtas. Abas partijas pēc tam vairs nākamajās kārtās nebalsoja. Ceturtajā balsošanās reizē, saņemot 22 balsis, cīņa bija jāatstāj A.Gorbunovam. Par prezidenta amatu turpināja cīnīties V.Paegle un R.Pauls, kurš arī saņēma vislielāko atbalstu – 33 balsis. Taču tas vienalga nebija pietiekami, un R.Pauls savu kandidatūru atsauca. Tāpēc sestā kārta nenotika.Lai gan toreizējā premjera partija Latvijas ceļš centās panākt, lai jaunas vēlēšanas nenotiek tajā pašā dienā, koalīcijā pārstāvētā Tēvzemei un brīvībai/LNNK un valdību atbalstošie sociāldemokrāti jau bija vienojušies ar opozīcijā esošo Tautas partiju par Vairas Vīķes-Freibergas izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam. Viņu pēcpusdienā uzaicināja uz Saeimu, kur V.Vīķi-Freibergu pavadīja toreizējais LSDSP līderis Juris Bojārs. Sociāldemokrāti prezidenta kandidāti uzskatīja par savu «atradumu», taču viņu jau vismaz pusgadu iepriekš bija noskatījusi radošā inteliģence, kas pirms vēlēšanām savu atbalstu pauda arī atklātā vēstulē. Vienojoties ar toreizējo premjeru Guntaru Krastu (TB/LNNK), 1998. gadā bija izveidots Latvijas institūts, kuru vadīt no Kanādas bija uzaicināta V.Vīķe-Freiberga. Interesanti, ka pēc tam Latvijas institūta vadību pārņēma Ojārs Kalniņš, kura dokumenti bija sagatavoti prezidenta vēlēšanām gadījumā, ja partijas nebūtu vienojušās par V.Vīķi-Freibergu. Viņa tika ievēlēta otrajā kārtā, jo pirmajā, kurā sacentās ar vairākiem partiju kandidātiem, saņēma 50 balsis, bet nākamajā kārtā, kurā tika izmantotas krāsainās pildspalvas, V.Vīķe-Freiberga saņēma 53 balsis. Prezidenta vēlēšanas beidzās īsi pirms pusnakts, un tauta jauno prezidenti sagaidīja pie Saeimas nama ar ziediem.2003. gada 20. jūnijā | Pirmajos četros prezidentūras gados Vaira Vīķe-Freiberga bija ieguvusi tik lielu atbalstu tautā un ārvalstīs, ka partijas vairs neizvirzīja šim amatam savus kandidātus, bet drīzāk sacentās, kura pagūs pirmā izteikt atbalstu V.Vīķei-Freibergai. Par viņu nobalsoja 88 deputāti, kas bija līdz tam nepieredzēti liels atbalsts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas