Vienlaikus Kaktiņš pauda, ka aptuveni trešdaļa aptaujāto vēlētāju atteikušies paust viedokli. Tāpat, iespējams, krievvalodīgie vēlētāji pašreizējos apstākļos bijuši kautrīgāki savu lēmumu paušanā.
Kaktiņš norādīja, ka, iespējams, krievvalodīgo auditoriju partijām, tostarp "Saskaņai", "Latvijas Krievu savienībai" un "Stabilitātei!", faktiskais sniegums varētu būt labāks, nekā to rāda aptauju dati.
Savukārt komentējot Jaunās vienotības (JV) labos "exit poll" rādītājus, Kaktiņš norādīja, ka JV varētu būt pārliecinoši vēlēšanu uzvarētāji, par ko liecinājušas arī iepriekšējas aptaujas. Šādu situāciju Kaktiņš skaidro ar sabiedrības dienaskārtību, kas radikāli nomainījās šā gada 24.februārī, kad par būtisku jautājumu iedzīvotāju ikdienā kļuva Latvijas ģeopolitiskās izvēles.
"Liela daļa vēlētāju droši vien nav sajūsmā par JV darbībām, tomēr vēlētāji ir pārliecināti, ka JV iestājas par pareizo ģeopolitisko situāciju, un pašreizējā situācijā ir nepieciešama stabilitāte un prognozējamība," sacīja Kaktiņš.
Savukārt "Saskaņas" zemais vēlētāju aptaujas rezultāts skaidrojams ar to, ka šīs partijas vēlētāji iepriekšējās SKDS aptaujās bijuši salīdzinoši slikti motivēti piedalīties vēlēšanās. "Viens ir teikt, ka ies balsot par konkrēto partiju, un otrs ir faktiski iet uz vēlēšanām," sacīja Kaktiņš.
Vienlaikus ārzemju vēlētāju balsis visdrīzāk būtiski nemainīs vēlētāju aptauju rezultātus, prognozēja Kaktiņš, pieņemot, ka liela daļa ārzemju vēlētāju varētu balsot par JV.
"Savukārt par koalīcijas izveidošanu vēl ir pāragri runāt," pauda Kaktiņš, piebilstot, ka to ietekmēs partijas, kas pārvarēs 5% robežu.
Komentējot Ukrainas kara faktoru, Kaktiņš norādīja, ka šis faktors būs redzams pēc vēlēšanām, kad būs iespējams salīdzināt krievvalodīgo vēlētāju partiju rezultātus ar "exit poll" datiem. "Ja uzrādīsies krietni labāki rezultāti, tad varēs teikt, ka ir bijis šis Ukrainas kara faktors," sacīja Kaktiņš.
LETA jau ziņoja, ka lielāko vēlētāju atbalstu 14.Saeimas vēlēšanās varētu būt guvušas "Jaunā vienotība" (JV), Apvienotais saraksts (AS) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā nobalsojušo vēlētāju aptauja pie iecirkņiem ("exit poll").
Saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem 5% barjeru varētu būt pārvarējušas un Saeimā iekļūtu vēl piecas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Progresīvie", "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un "Attīstībai/Par!" (AP), bet vēl vairākas ir tuvu šai robežai. To, kuras partijas būs pārstāvētas 14.Saeimā, parādīs tikai oficiālie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.
Par JV varētu būt nobalsojuši 22,5% vēlētāju, par AS, kuru kuru veido Latvijas Zaļā partija, Latvijas reģionu apvienība un Liepājas partija - 11,5%, bet par ZZS - 10,9% vēlētāju. Par NA varētu būt nobalsojuši 8,4%, par "Progresīvajiem" - 8,3%, par "Stabilitātei!" - 5,4%, par LPV - 5,3%, bet par AP - 5,2% pilsoņu.
Vēlētāju aptaujas rezultāti partijai "Saskaņa" un "Konservatīvajiem" uzrāda 3,5% atbalstu katrai.
Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, vēl varētu pretendēt arī Latvijas Krievu savienība ar 3,2% balsu, partija "Katram un katrai" ar 2,8% un "Suverēnā vara" ar 2,3%.
Pārējās partijas varētu būt saņēmušas mazāk par 2% balsu - "Republika" ar 1,6%, "Tautas varas spēks" ar 1,1%, "Tautas kalpi Latvijai" ar 0,9%, "Vienoti Latvijai" ar 0,5%, Kristīgi progresīvā partija ar 0,4% un "Apvienība Latvijai!" ar 0,3%.
Šogad izvēli neatklāja 30% aptaujāto, salīdzinot ar 29% pirms četriem gadiem. Ņemot vērā novērojumus pie iecirkņiem, lielākās nobīdes no oficiālajiem rezultātiem varētu būt partijām, par kurām tradicionāli vairāk balso krievvalodīgie iedzīvotāji, jo īpaši Latgalē.
Vienlaikus gan novērots, ka Rīgas iecirkņos, kur tradicionāli bija nospiedošs "Saskaņas" atbalstītāju pārsvars, aptaujā nobalsojušie šoreiz nosauc citas partijas. Pirms četriem gadiem nevienai partijai aptaujas uzrādītais rezultāts no oficiālā neatšķīrās vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem, izņemot KPV LV, kas aptauja uzrādīja par 2,5 procentpunktiem mazāku atbalstu.
Proporcija starp to, kāda pēc intervētāju dzirdētā, varētu būt neatbildējušo dzimtā valoda, nav mainījusies - kopumā divas trešdaļas bija latviski runājoši. Tomēr Latgalē vairāk nekā puse no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija krieviski runājoši. No iepriekšējās pieredzes zināms, ka balsotāji nereti nevēlas atklāt, ka atbalstījuši politiskos spēkus, kam atsevišķos jautājumos ir diezgan radikāla nostāja.
Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.