Izmeklēšanas kvalitāte Latvijā. Kā jūs vērtējiet situāciju un kādi ir klupšanas akmeņi?
12.
martā Saeimas komisijā tieši skatīja šo jautājumu. Tur piedalījās
Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Kalniņa kungs. Viņš arī
iezīmēja galvenās problēmas, tās principā var sadalīt. Lielākais
klupšanas akmens ir finanšu un ekonomiskie noziegumi. Tā ir specifiska
joma. Bez pamata zināšanām grāmatvedībā, finansēs, banku darbībā ir
grūti izmeklēt to, ko nesaprot. Lai izmeklētājs varētu strādāt pie šīm
lietām, viņam ir jābūt sagatavotam šajā jomā. Ja tā nav, viņš nevar
kvalitatīvi strādāt. Tas pats par prokuroriem. Arī prokurori ir
jāgatavo. Šobrīd ir izveidots apmācības cikls finanšu un ekonomisko
noziegumu izmeklēšanā. Lasīs lekcijas par pamata jautājumiem- kā sastāda
bilanci, kā to lasa, ko kurš bilances postenis nozīmē. Šeit
sadarbojamies ar Augstāko Tiesu, advokatūru un Finanšu policiju.
Kā ir ar oligarhu lietas perspektīvu?
Izmeklēšana
nav apturēta nevienā lietā. Ja runājam par krimināllietu, kas atrodas
KNAB, darbs ir paveikts apjomīgs. Patreiz pat ir vairāk jāpiestrādā pie
juridiskā pamatojuma, vai ir kas vairāk saskatāms. Materiāls ir savākts
pietiekami, lai varētu sākt analizēt. Ir jāsāk domāt par formulējumu-
kādas darbības ir saskatāmas, kādi ir noziegumi, ja ir, ja nav, tad
jāmotivē. Jāsāk strādāt pie juridiskā pamatojuma.
Kā ir ar Mercedes lietu?
Arī tur viss notiek. Patreiz Domes amatpersonām ir jāuzrāda apsūdzības un jāstrādā pie juridiskajiem pamatojumiem.
Vai brīžiem nešķiet, ka jūs esiet ievilkts arī politiskajās kaislībās? Piemēram, Vētra sūdzas prokuratūrā par Ķīli, Ķīlis- par Vētru? Nāk arī pašvaldību vēlēšanas...
Tas jau notiek ne tikai attiecībā uz ģenerālprokuroru, tas ir plaši izplatīts paņēmiens, kā kārtot savstarpējās attiecības. Gan komercstruktūrās, gan politikā, rakstot iesniegumus vienam pret otru, ka kāds, iespējams, izdarījis noziegumus. Tā var būt gan policija, kur saņem šādus iesniegumus, tas var būt VID. Šie ir līdzekļi, kā mēģināt ieriebt konkurentam jebkurā jomā. To ir daudz, un tie ir legāli. Likums jau nav pārkāpts. Ja mēs saņemam iesniegumu, kurā norādīts uz iespējamiem likuma pārkāpumiem un, ja pārbaude ir mūsu kompetencē, tā mums ir jāveic. Neatkarīgi no tā, kādu motīvu dēļ. Ja kāds ir nolēmis kārtot rēķinus ar savu konkurentu biznesā vai politikā, iesniegums ir vienalga ir jāpārbauda- gribam to vai nē. Jā, var saskatīt politiskos zemtekstus. Taču tas jāatšķit nost.
Jūsu vārds bieži tika minēts Sudrabas kundzes laikā, taisot trokšņainus paziņojumus. Bet parasti, kad žurnālisti jautāja, kas ir noticis, tad viņa nožēlas pilnā balsī teica- jārunā ar prokuratūru, tālāk es nezinu. Apmēram ar domu- prokuratūra vainīga, ka nekas tur nenotiek.
Tā varbūt to uztvēra, bet prokuratūra neveic pārbaudes par visiem iesniegumiem. Daudzi vispār nepārzin prokuratūras funkcijas un jauc. Vairs neeksistē likumības uzraudzības funkcija. Mēs nepārbaudām vispārējā uzraudzības kārtībā neko. Mēs neejam uz iestādēm- nu, parādiet savus dokumentus, vai jums viss ir kārtībā. Nav tā. Mēs strādājam uz konkrētu iesniegumu pamata, pārbaudām- ir, nav noticis. Tieši tāpat ar Valsts kontroles ziņojumiem. Daudzos gadījumos tur ir saskatāmi gan disciplināras atbildības pamati, kas izskatāmi Civildienesta atbildības kārtībā. Mums nav piekritīgi šie jautājumi. Tāpat tikko izskanējušais revīzijas ziņojums par Brīvostas pārvaldi. Šeit tāpat ir jāvērtē. Šis ir ļoti sarežģīts gadījums ar brīvostu. Vakar saņēmu šo ziņojumu. Tas nav detektīvromāns, ko var izlasīt vienā vakarā un saprast- kurš kuru ir nogalinājis. Šeit ir sarežģīti, protams, kontroles atzinumi ir viņu atzinumi. Bet es jau agrāk publiski teicu, ka secinājums, ka «pastāv risks par neekonomiski lietotiem līdzekļiem»- tas ne par ko neliecina. Krimināllikumā ir nozagšana, piesavināšanās, krāpšana.
Tas ir tāds politisks paņēmiens. Kaut kas kaut kur ir iedots prokuratūrā, un tad visiem šķiet- o, tur kaut kas ir. Kas tālāk, cilvēkus tik daudz varbūt neinteresē…
Tieši tā. Tāpat par Dienvidu tiltu. Tur pieņēma lēmumu par kriminālprocesa beigšanu. Divas reizes vērtējām, finālā atcēlām. Par vairākiem virzieniem ir dots uzdevums vākt materiālus, turpināt izmeklēšanu, pārbaudīt. Vienā lielā daļā šai izmeklēšanai pielikts punkts, jo nav apstiprināts, ka tur būtu noziedzīgs nodarījums.
Visu Andreja Panteļējeva interviju ar Kalnmeieru lasiet pirmdienas, 18.marta laikrakstā Diena.
Kalnmeiers: Oligarhu lietā jāpiestrādā pie juridiskā pamatojuma
Tā saucamajā oligarhu lietā izmeklēšana nav apturēta, patreiz vairāk jāpiestrādā pie juridiskā pamatojuma, tā intervijā laikrakstam Diena atzina Latvijas Republikas Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.