"Mums šobrīd ir neelastīga ministriju struktūra, kas balstās vēl pagājušā gadsimta domāšanā, ka ministrija ir ēka, tajā atrodas dažādi departamenti, nu un tā ir ministrija. Taču nākamajā valdībā pilnīgi noteikti ir nepieciešama, piemēram, Enerģētikas un klimata ministrija un ministrs. Tas nozīmē, ka tajā jābūt daļai departamentu no tagadējās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, daļai no Ekonomikas ministrijas. Un tas nenozīmē jaunu ēku un nenozīmē jaunus cilvēkus. Tas nozīmē jaunu atbildības sfēru," sacīja Kariņš.
Kā piemēru viņš minēja Eiropas Komisiju, kur ikreiz, kad veido jaunu komisiju, jaunais komisijas prezidents izveido jaunus komisāru amatus, kuriem pārdala "darba rīkus mērķu sasniegšanai" jeb komisijas struktūrvienības.
"Mainot Ministru kabineta iekārtas likumu, jebkurai valdībai tiktu iedota elastība, vienlaikus nepalielinot ierēdņu un departamentu skaitu, bet pārdalot tos pēc vajadzības, lai uzrunātu aktuālos izaicinājumus. [..] Turklāt, ja viens uzdevums tiek paveikts, tad departamentus tālāk atkal var pārdalīt pēc vajadzības - tas nebūt nenozīmē, ka to var darīt tikai reizi četros gados," sacīja Kariņš, piebilstot, ka pašlaik vienīgais veids, kā veidot sadarbību starp dažādām ministrijām, ir premjera vadītas padomes, taču neviens premjers nevarot vadīt visu.
Jautāts, kas liedza šādas izmaiņas veikt jau šī Saeimas sasaukuma laikā, Kariņš atbildēja, ka, veidojot šo valdību, viena no koalīcijas partneriem uzstādījums bija, ka ministriju skaits ir jāsamazina, un par šādu tēmu pat runāt nevarēja. Tāpat pirms četriem gadiem esot bijusi citādāka izpratne.
Jau vēstīts, ka gan Valsts prezidents Egils Levits, gan virkne uzņēmēju sabiedrisko organizāciju ir norādījušas, ka Latvijā ir nepieciešams uzlabot sadarbību starp ministrijām starpnozaru jautājumos, īpaši tādos kā enerģētiskā neatkarība, digitalizācija un zaļais kurss.