Savu viedokli viņa pamato ar to, ka Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kurā varam veidot, stiprināt un attīstīt savu latvietību. "Citviet neviens skolotājs nemācīs Latvijas vēsturi, neviens zinātnieks to nepētīs, ja mēs paši to neizzināsim, nepētīsim un neapgūsim, nebūsim lepni par savu izcelsmi, par savu vēsturi, par savu attīstību," saka ministre.
Viņa ticot, ka tiks atrasts vislabākais un viedākais risinājums, "lai katrā skolā ikviens skolēns varētu apgūt savas tautas, savas zemes, savas valsts vēsturi, lai izprastu savu izcelsmi, lepotos ar to un prastu attīstīt savas spējas un prasmes savas dzimtenes labā".
Viņasprāt, ir svarīgi ikvienam cilvēkam, īpaši, jauniešiem, "izprast un apzināties to vērtību, ko nozīmē piederība savai zemei, jo tā dod stabilu pamatu, un vēstures mācīšana, humanitārie priekšmeti ir tie, kas ļauj cilvēkam izprast to vērtību, kas ir piederība savai zemei un valstij".
T.Koķe gan uzskatot, ka ilgus gadus Latvijā tika sagatavoti salīdzinoši maz vēstures skolotāju, informēja ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe. Vienlaikus ministre uzsver, ka šogad augstākās izglītības mācību iestādes valstī absolvēs vairāk nekā 100 jaunie vēstures skolotāji un pašlaik esot svarīgi, lai jaunie speciālisti strādātu skolās. "Tādēļ Izglītības un zinātnes ministrija ļoti rūpīgi strādā, lai nodrošinātu iespējas pedagogiem, tajā skaitā, jaunajiem skolotājiem, jau rudenī pretendēt uz papildus atbalstu no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem," teikts ministres paziņojumā.
Piektdien Latvijas Kara muzejā notika mācību priekšmeta "Latvijas vēsture" standarta aprobācijas noslēguma seminārs, kurā tika vērtēti rezultāti atsevišķai Latvijas vēstures mācīšanai skolās. liecina LETA vēstītais. Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta aprobācija skolās notiek jau trešo gadu. Šis mācību modelis paredz, ka skolēni pamatskolā vispirms apgūst pasaules vēstures jautājumus, bet no 8.klases otrā semestra līdz 9.klases beigām mācās Latvijas vēsturi.
Pilotprojekta skolās mainītas mācību metodes, kā arī prasības, kuras pedagogi izvirza saviem skolēniem, un tiek pētīts, cik veiksmīgi skolēni ir spējīgi šīs prasības pildīt. Pilotprojektā domāts arī par to, kā mācību procesu padarīt pēc iespējas pievilcīgāku skolēniem, radot izpratni, nevis liekot tikai iemācīties faktus.