KPV LV un Attīstībai/Par! pagaidām nekomentē, vai iespējama koalīcija bez ZZS

Uz jautājumu, vai būtu pieņemama koalīcija bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dalības, kādu to vēlētos Jaunā konservatīvā partija (JKP), Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts atbildēja, ka pašlaik ir pāragri teikt, kāds koalīcijas sastāvs ir iespējams.

Pavļuts atkārtoti norādīja, ka sarunām jānoslēdzas ar stabilas, bet vienlaikus dinamiskas valdības izveidošanu. Lai valdība varētu strādāt veiksmīgi, ir vajadzīgs zināms kritisks partiju skaits, reizē atzina politiķis.

"KPV LV" Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems norādīja, ka šodien nav bijušas sarunas par konkrētiem koalīcijas modeļiem. Viņš uzsvēra, ka KPV LV vēlas konsekventi iziet pirmo sarunu apli ar iespējamiem partneriem un secinājums izdarīt pēc tām.

Pavļuts arī piebilda, ka paralēli notiek gan JKP, gan KPV LV organizētās sarunas ar partijām. Abi procesi ir pirmā apļa stadijā, pēc kura beigām varēs sāk saprast, vai vismaz iezīmēsies atbilde uz jautājumu, kāda izskatās topošā koalīcija, vai to veido sešas, piecas, četras vai trīs partijas un kuras tās ir.

Kā ziņots, JKP jaunās valdības izveidē neplāno sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). JKP līderis Jānis Bordāns pēc sarunas ara ZZS uzsvēra, ka viņa vadītājā valdībā ZZS nevarēs strādāt. Vienlaikus viņš piebilda, ka šāda valdība varētu tikt sekmīgi izveidota.

ZZS līderis Armands Krauze pauda, ka ZZS atbalsta loģiskus priekšlikumus. Tomēr, ja ZZS nebūs jaunās valdības sastāvā, tad politiskais spēks tās apstiprināšanu neatbalstīs.

Krauze gan uzsvēra, ka pašlaik ir tikai pats valdības veidošanas sarunu sākums, un noslēgumā būs redzams, kāds valdības modelis tiks piedāvāts. Lai arī ZZS aktīvi iesaistīsies valdības izveides procesā, politiskais spēks gatavs strādāt gan valdībā, gan opozīcijā, pauda Krauze.

Bordāns uzsvēra, ka viņa vadītājā valdībā ZZS nevarēs strādāt. Vienlaikus viņš piebilda, ka šāda valdība varētu tikt sekmīgi izveidota.

Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Saskaņa nākamajā parlamentā ieguvusi 23 deputātu vietas, KPV LV un JKP - pa 16, Attīstībai/Par un VL-TB/LNNK - pa 13, ZZS - 11, bet Jaunā Vienotība - astoņas deputātu vietas.