"Latvijas Mākslas akadēmija ir iepazinusies ar masu saziņas līdzekļos un Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā publicēto informāciju – informatīvo materiālu "Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām (kvantitatīvo datu analīze)", kurā publiskots tā saucamais "alternatīvais" Latvijas Mākslas akadēmijā īstenoto studiju programmu vērtējums – un pauž pārsteiguma pilnu neizpratni un nožēlu par labas pārvaldības principu trūkumu Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbībā ar augstākās izglītības institūcijām," sacīts akadēmijas paziņojumā.
Profesors norādīja, ka sešpadsmit Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ietvaros strādājošie eksperti, kuri iepazinās ar Latvijas Mākslas akadēmiju arī ekspertu vizītes laikā, Latvijas Mākslas akadēmijas īstenotās bakalaura, maģistra un doktora līmeņa studiju programmas novērtēja kā augstākajam līmenim atbilstošas. A.Naumovs sacīja, ka diemžēl pretēji tam, publicētajā materiālā Latvijas Mākslas akadēmijā īstenotās studiju programmas ir novērtētas sekojoši – Māksla (51212) (doktora līmeņa studiju programma) – A grupā, Māksla (43211, 43213, 43214) (bakalaura līmeņa studiju programma) un Māksla (45211,45213,45214) (maģistra līmeņa studiju programma) – B grupā. "Publicētais informatīvais materiāls atspoguļo ne vien labas pārvaldības principu trūkumu, bet arī neorientēšanos pat elementāros studiju programmu novērtēšanas jautājumos, kādi tie tiek ievēroti saskaņā ar plaši pieņemtu starptautisku praksi," uzsvēra rektors.
"Pirmkārt, par metodoloģiski smagi kļūdainu var uzskatīt tikai kvantitatīvo datu analīzi, neņemot vērā iesaistīto ekspertu, tai skaitā arī starptautisko ekspertu, izteikto viedokli un ieteikumus Latvijas Mākslas akadēmijas un arī visas studiju jomas Māksla programmu uzlabošanai. Jāapzinās, ka eksperti netika informēti, ka viņu veiktos kvantitatīvos vērtējumus analizēs tos nesaistot ar viņu kvalitatīvajiem vērtējumiem," teikts akadēmijas paziņojumā.
"Otrkārt, kvantitatīvie dati ir apstrādāti izmantojot necaurspīdīgu un neskaidros kritērijos balstītu metodoloģiju, kura informatīvajā ziņojumā tiek tikai daļēji atklāta, dažiem kvantitatīvajiem vērtējumiem piešķirot lielāku, citiem mazāku svaru. Turklāt informatīvajā ziņojumā nav nekādas norādes, ka, veicot šādu datu analīzi, tiktu izmantoti starptautiskajā praksē sastopami augstākas izglītības kvalitātes vērtējumu metodoloģiskie principi," uzsvēra akadēmijas rektors.
"Treškārt, pretēji starptautiski pieņemtām novērtēšanas praksēm, datu analizētāji un interpretētāji, lai kas tie arī būtu, jo informatīvajā ziņojumā viņi ir saglabājuši pilnīgu anonimitāti, nav iepazīstinājuši novērtētās augstskolas, nav uzklausījuši to pārstāvju, administrācijas, akadēmiskā personāla un studējošo viedokli un nav fiksējuši, kuros jautājumos viedoklis saskan un kuros tas ir atšķirīgs," sacīja A.Naumovs.
Viņš arī norādīja, ka atzīmējams fakts, ka neskaidros un nezināmos kritērijos veiktu kvantitatīvo datu analīze, kuru ir veikuši nezināmi cilvēki, nav iespējams izmantot tam vienīgajam mērķim, kuram šādai analīzei loģiski būtu jākalpo – studiju programmu kvalitātes uzlabošanai. "Pretēji informatīvā ziņojuma anotācijā teiktajam, ka "šī dokumenta mērķis ir sniegt sabiedrībai, studentiem un augstākās izglītības iestāžu pārstāvjiem augstākās izglītības studiju programmu izvērtējuma kvantitatīvo datu analīzi", tas ir sagatavots tādā veidā, ka var kalpot tikai nepamatotu un sensacionālu paziņojumu izdarīšanai," sacīts ziņojumā.
"Tieši augstākās izglītības vispārējās kvalitātes paaugstināšanu Latvijas Mākslas akadēmija uzskata par galveno Latvijas augstākās izglītības sistēmas reformu mērķi, un aicina Izglītības un zinātnes ministriju visupirms nodemonstrēt kvalitatīvu un labas pārvaldības principos balstītu nozares pārmaiņu vadību," uzsvēra Latvijas mākslas akadēmijas rektors.