Latvijas problēmas nonāk pasaules ietekmīgo mediju uzmanības lokā

Izdevums atgādina, ka pērnā gada nogalē ES, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Pasaules Banka un Ziemeļvalstis atbalstījušas Latviju, paredzot finansējumu 7,5 miljardu eiro apmērā, taču pašreizējā brīdi maksājuma daļa viena miljarda eiro apmērā ir aizturēta un Latvijas valdība mēģina veikt sāpīgu "apgriešanu" publiskā sektora algās._The New York Times_ arī vērš uzmanību uz to, ka bažas par krīzi pieaugušas trešdien pēc tam, kad Latvijai neizdevās pārdot īstermiņa vērtspapīrus. Maz ticams, ka investori, kas paredz devalvāciju, pirktu vērtspapīrus latos, norāda izdevums.Tas atsaucas arī uz _Fitch Ratings_ ziņoto, ka neveiksme sarunās ar SVF un ES radītu Latvijai būtiskas problēmas attiecībā uz budžetu un ārējo finansējumu, kas savukārt, visticamāk, novestu līdz lata devalvācijai. Rakstā tiek citēts arī Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis, kas uzsver: Latvija saglabās valūtas piesaisti līdz brīdim, kad lata vietā nāks eiro.Pēc _The New York Times _vēstītā, SVF pārstāve Kerolaina Atkinsone norādījusi, ka situācija Latvijā ir izaicinājums un ka amatpersonas ir uzsvērušas nepieciešamību kontrolēt valdības parādu un deficītu, kā arī saglabāt valūtas piesaisti. "Premjeram Valdim Dombrovskim jāiet pa šauru līniju, balansējot starp starptautisko aizdevēju prasībām un augošo nabadzību, kā arī sociālās neapmierinātības pieaugumu. Janvārī notikušu nemieru dēļ krita viņa priekšgājējs," vēsta laikraksts un atgādina, ka nedēļas nogalē Latvijā gaidāmas pašvaldību vēlēšanas.Šonedēļ jautājums par lata devalvāciju un valdības centieniem tika apspriests arī televīzijas CNBC raidījumā _Europe Tonight_, kur uz jautājumiem par aktuālo ekonomisko situāciju valstī nācās atbildēt arī Latvijas premjeram. Studijā uzaicinātie eksperti pauda viedokli, ka devalvācija nebūt nav neizbēgama. Tiesa, izšķiroša ir starptautisko donoru palīdzība. Eksperti arī norāda, ka Latvija nav liela valsts, tādējādi tās atbalstīšana neizmaksā tik dārgi, turklāt jāņem vērā iespējamais domino efekts. Jāpiebilst, ka publiskajā telpā izskan arī pretējs viedoklis.Tiek norādīts arī uz to, ka situācijas pasliktināšanās Latvijā var izraisīt lielākas problēmas citās Eiropas valstīs._Financial Times_ (FT) savā komentārā uzsver, ka problēmas Baltijas valstīs izvēršas aiz to robežām, proti, tās var izraisīt jaunu finansiālā sabrukuma vilni Eiropā, turklāt sekas var būt bīstamas. Komentārā arī teikts, ka "Latvijas traģēdija ir būt par tās veiksmes upuri".Laikraksts vaicā, cik reālistiski un vēlami ir Latvijai turpināt mēģināt iekļūt eirozonā brīdī, kad krīze to sit no visām pusēm. Devalvācija šo procesu apturētu, taču varētu atbalstīt eksportu un mīkstināt ekonomikas kritumu. Taču devalvācijas negatīvās sekas būtu lielākas par ieguvumiem, turklāt arī ietekme uz pārējo Eiropu būtu būtiska. Latvijai varētu sekot Igaunija un Lietuva, un problēmas izvērstos caur šo valstu kreditoriem, piemēram, Zviedrijas bankām, norāda FT.Laikraksts uzskata, ka ES ir atbalstījusi SVF glābšanas programmu, taču ar to var nepietikt. Iespējams, būs vajadzīgs daudz lielāks atbalsts, lai novērstu spekulatīvo uzbrukumu vilni."Ir viens drošs veids, kā izvairīties no šāda iznākuma: paātrināt eiro ieviešanu Baltijas valstīs," uzskata FT. Līdz krīzei tās izpildīja Māstrihtas kritērijus labāk nekā daudzas eirozonas valstis. Latvija rāda, ka tai ir vēlme veikt sāpīgās izmaiņas, kas saistītas ar eiro ieviešanu, piemēram, ievērojamu algu samazinājumu.Tomēr lielākās likmes ir saistītas ar politiku. Jaunās dalībvalstis paļaujas uz ES solidaritāti, Krievijai cenšoties aizstāvēt savas intereses uz Eiropas robežas. Lielākais zaudējums no Baltijas valstu sabrukuma būtu Eiropas vienotība, uzskata FT.Lielu uzmanību situācijai Latvijā pievērsuši arī Zviedrijas plašsaziņas līdzekļi, par to raksta starptautiskās ziņu aģentūras, arī _The Wall Street Journal_, _The Times_ un citi.