Protams, līdzšinējā netaisnība pret «jaunajām» dalībvalstīm (kura veidojusies vēsturiski spēcīgu lobiju ietekmē un apstiprināta vēl pirms ES paplašināšanas) ir kliedzoša. Skaitļi ir skaudri: šobrīd atbalsts Latvijas zemniekiem ir trīs reizes mazāks nekā vidēji ES. Līdz ar 2014. gadu, kad sākas jaunais ES budžeta posms, šāda diskriminācija vienotajā tirgū tiks krietni mazināta. EP lielākā frakcija - Tautas partijas grupa - ir apņēmusies nopietni revidēt līdzšinējo ES Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).
EP ir apstiprinājusi pirmo no trim parlamenta politikas dokumentiem par KLP reformu. Šī būs cīņa ar ļoti augstām likmēm, radot lielus politiskos satricinājumus gan ES struktūrās, gan dalībvalstu savstarpējās attiecībās, gan to iekšpolitikā.
Lai panāktu Latvijai labvēlīgāku rezultātu, pūliņi ir jāapvieno mums, EP deputātiem, valdībai, diplomātiem un ES dienestā esošajiem ierēdņiem no Latvijas. Arī politiskajām partijām, visām lauksaimnieku organizācijām un citām grupām, kam ir svarīgas dabas kapitāla vērtības.
Vēlēšanu kampaņas gaisotnē pastāv risks, ka sabiedrība pieņem partiju solījumus panākt maksājumu izlīdzināšanu kā panaceju visām lauku likstām. Tomēr nedrīkst likt vēlētājiem «pēc noklusējuma» noticēt, ka izlīdzināšana nozīmē mūsu zemnieku pielīdzināšanu grieķiem. KLP reforma, saglabājot tai līdzšinējo finansējuma apjomu, protams, palielinās mūsu zemnieku saņemtos tiešos maksājumus un būtiski pietuvinās tos ES vidējam līmenim. Taču ir jārēķinās, ka varētu pazemināties pats šis vidējais līmenis.
Iesaistoties cīņā par KLP pārveidi, mums pašiem jābūt savam skaidram skatījumam, kādus mēs gribam redzēt Latvijas novadus un laukus un kā to spējam īstenot. Patlaban ir šādi trīs nozīmīgākie un savstarpēji saistītie mērķi Latvijas lauku politikā:
1) līdz ar liela apjoma modernu lauksaimniecisko ražošanu un pārstrādi attīstīt citas darba iespējas - bioproduktu un citu nišu biznesā;
2) saglabāt laukus apdzīvotus;
3) mērķtiecīgi veidot pilsētu un lauku savstarpējas sadarbības un partnerības modeļus.
Lauku attīstības galvenās problēmas joprojām ir nepietiekamas investīcijas, īpaši ilgtermiņa, un to dēļ novecojoša lauksaimniecības tehnika, būves un iekārtas, kā arī lauku novadu infrastruktūra. Šo sāpīgo jautājumu lokam priekšvēlēšanu diskusijās būtu īpaši jāpievēršas.