Dzintars Zaķis izteicās, ka kultūras nozarei nav paveicies ar to, ka par to atbildīga ir Nacionālā apvienība, jo jūs interesējot tikai parteiskas ambīcijas, nevis nozares vadīšana. Kā to komentēsiet?
Nu, Zaķis malacis, saprotu, ka kultūras nozarei būtu visvairāk veicies, ja tur būtu Vienotības ministrs. Bet mēs esam skaidri pateikuši, ka mēs, kad būs laiks, ministru nominēsim, mums amata kandidāti ir. Mēs to darīsim tajā brīdī, kad būs skaidrs budžeta liktenis.
Vai ministra nevirzīšana šobrīd nenozīmē to, ka taisnība ir Jāņa Iesalnieka ierakstam Twitter, ka jūs jau ar vienu kāju esat ārā no valdības?
Tas jau ir Valdis Dombrovskis, kas mūs ir izstūmis ar vienu kāju ārā no valdības. Vai viņš to dara tāpēc, ka viņam pašam vispār viss ir apnicis, vai tāpēc, ka viņš grib mūs izstumt no valdības un veidot citu koalīcijas konfigurāciju, lai paliek viņa ziņā… Bet tas, vai mēs varēsim turpmāk strādāt kopā - tas ir tieši viņa paša rokās.
Ko es gribēju pateikt - premjera iniciatīva Žanetas Jaunzemes-Grendes sakarā ir apsveicama vismaz tādā ziņā, ka viņš beidzot ir nolicis kritērijus ministru vērtēšanai, jo līdz šim, neskatoties uz Nacionālās apvienības iniciatīvu, tas netika darīts. Tagad izrādās, ka šis kritērijs ir - nesaprašanās ar nelielu daļiņu pašpasludinātu izredzētu cilvēku grupiņu atsevišķā nozarē ir pamats ministra demisijai. Jo nekas cits jau kultūras ministra sakarā nav izskanējis. Nav ne nepadarīto darbu sarakstu vai neizpildīti uzdevumi.
Saistībā ar budžetu jums ir divas pamatprasības - jūsu priekšlikumi demogrāfijas jomā un uzturēšanās atļauju tirgošanas apturēšana. Attiecībā uz pirmo, es saprotu, ka tas, ko šonedēļ prezentēja Viņķeles kundze, jūs neapmierina?
Tas, ko trešdien pateica Viņķeles kundze, patiesībā bija auksta duša un šoks. Jebkuram Latvijas iedzīvotājam, kurš to redzēja un dzirdēja. Proti, ja valdības ministrs var nostāties ekrāna priekšā un skaidri un gaiši pateikt, ka pagājušā gada oktobrī parakstītā vienošanās nav pildāma, jo viņš to parakstot ir turējis "čurikus" un tāpēc tos nekad nav bijis domāts pildīt, ka īstenībā toreiz tika ciniski melots… Nu kā vispār jebkas saturīgs var iznākt no šādas attieksmes. Nevar.
Tagad, runājot par šim abām prasībām. Vai attiecībā uz tām jums ir kaut kāds tolerances, piekāpšanās robežas?
Nu, tolerances robežas tiek intensīvi samazinātas, patiecoties mūsu pašu koalīcijas partneriem, sevišķi Vienotībai. Ar mani arī ir runājuši, mēģinot saprast, cik tālu mēs būtu gatavi piekāpties. Vai mēs neesam gatavi uz kompromisu, uzturēšanās atļauju ziņā kaut ko nedaudz ierobežot, palielināt iemaksas un tamlīdzīgi. Un kad es atbildu - nē, nu tie apstākļi ir tādi, ka nevaram piekāpties, tad man saka - ak, tā, nu tad mēs neko nemainīsim, lai visi te gāžas iekšā. It kā tas mums būtu vajadzīgs, tas, lai te neveidojas jauni iebraucēju anklāvi. It kā tas būtu vajadzīgs tikai Nacionālajai apvienībai vai Raivim, bet ne valstij.
Tas ir kaut kas prātam neaptverams. Tur ir tā problēma, ka diemžēl nesakrīt šīs valdības mērķi ar šīs valsts mērķiem. Tie ir divi dažādi lielumi. Un tas ir jāmaina ļoti steidzīgi, un tas ir premjera rokās, viņam ir jāizšķiras.