Pēc apvienības kongresa 9. martā šo amatu atstās Gatis Sprūds, kurš nolēmis aktīvāk iesaistīties biznesā. A. Lūsis, atbildot uz Dienas jautājumu, apstiprināja, ka viņam ir izteikts piedāvājums kļūt par ģenerālsekretāru. Ja valde apstiprinās viņu amatā, A. Lūsis aiziešot no darba ministrijā, jo šie posteņi neesot savienojami.
A. Lūša lomas palielināšanās partijā, iespējams, ir viens no iemesliem, kāpēc saasinājušās VL-TB/LNNK vadības pretrunas ar Saeimas frakcijas deputātu Dāvi Staltu, kurš nav nevienas partijas biedrs. Sarunā ar viņu radās iespaids, ka politiķis te saredz riskus, lai gan deputāts runāja vispārināti. «Kamēr partijas būs finanšu grupiņu projekti, tikmēr tām nevajadzētu saukt sevi par partijām,» teica D. Stalts, nekonkretizējot sacīto. Taču runa varētu būt par maksātnespējas administratoru ietekmi uz VL-TB/LNNK politikas veidošanu. Lūgts to komentēt, A. Lūsis savukārt teica, ka ziedošana kādam politiskajam spēkam nav jāsaista ar politiskajām interesēm. Kā valdes loceklis viņš patiešām aktīvi darbojoties apvienībā un piedaloties lēmumu pieņemšanā. Ja A. Lūsis kļūšot par ģenerālsekretāru, viens no pirmajiem darbiem būšot gādāt, lai sabiedrība ierauga ne tikai VL-TB/LNNK nacionālās idejas, bet arī piedāvājumu saimnieciski ekonomiskajos jautājumos, kas, viņaprāt, esot ļoti labs un tāds, kāds Latvijai patlaban nepieciešams.
Bija iespaids, ka D. Stalts nav vienīgais, kuram gaisotne frakcijā nešķiet pietiekami koleģiāla, jo varas centrs un lēmumu sagatavošana ir nelielas grupas rokās. Taču citi nerunā par to atklāti, jo tas varot atstāt iespaidu uz kritizētāju politisko karjeru. Runa te varētu būt par partijas darbību koalīcijā, kas vairāk vērsta uz iekšējā opozicionāra lomas uzsvēršanu, bet daļa biedru vēlas konkrētu un konstruktīvu rīcību. Jāatgādina, ka viens no pēdējiem VL-TB/LNNK piedāvājumiem bija sarīkot plašu ministru darbības vērtēšanu, kam valdības partneri nepiekrīt, jo uzskata, ka ministru vērtēšana ir premjera kompetence.
D. Stalts teica, ka viņam nav domas izstāties no frakcijas, bet žurnālisti par to vaicā un viņa pienākums ir atbildēt. «Man arī nāk klāt žurnālisti un uzdod jautājumus. Varu apliecināt, ka pašlaik nav nekā tāda, kāpēc mums vajadzētu spert kādus radikālus soļus,» sacīja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, kurš uzsvēra, ka par kritisku viedokli neviens no frakcijas netiek izslēgts. Deputātiem arī ir atšķirīgi uzskati, kā tas bija jautājumā par eiro ieviešanu. «Koleģiāli neizteikšos par atsevišķiem gadījumiem, kam zināmu vērtējumu varētu dot,» piebilda R. Dzintars, liekot saprast, ka kaut kas D.Stalta rīcībā tomēr neapmierina. D. Stalts atklāja, ka saņēmis pārmetumus par informācijas noplūdināšanu trešajām personām, bet viņš nemaz neesot to cilvēku lokā, kuriem ir informācija.
Pirms Saeimas vēlēšanām 2011. gada vasarā D.Stalta vadītā biedrība Demokrātiskie patrioti, kuru viņš izveidoja pēc izstāšanās no Pilsoniskās savienības, vienojās ar VL-TB/LNNK par kopīgu startu vēlēšanās uz atsevišķas vienošanās pamata. Tā paredzēja - ja kādu no biedrības kandidātiem ievēl Saeimā, viņam jāiestājas partijā. D. Stalts to solīja izdarīt, līdzko uz apvienības bāzes būs izveidota vienota partija, bet tas daļēji arī juridisku iemeslu dēļ nav noticis joprojām. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, kurš ir arī viens no A.Lūša domubiedriem, prognozē, ka partiju varētu dibināt gada nogalē. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir iestājies TB/LNNK, bet Saeimas deputāti Ilmārs Latkovskis un Kārlis Krēsliņš nav nevienā partijā un nav arī biedrībā. R. Dzintars neuzstājot, ka bezpartijiskajiem deputātam būtu noteikti jāstājas vienā vai otrā partijā, jo tas esot sirdsapziņas jautājums. «Ja kāds grib paturēt zināmu brīvību un nākotnē startēt no kāda cita saraksta, nevienam to nevar aizliegt,» teica R. Dzintars. Biedrībai Demokrātiskie patrioti Rīgā esot ap 70 biedru, bet cilvēku skaitu reģionos tā neatklāja. Netiek izslēgts, ka nākotnē uz tās bāzes varētu veidot politisko spēku, bet D. Stalts tad nebūšot tās līderis. Tagad partijas veidošana neesot darba kārtībā.