Maijā ģenerālprokuroram lūgts vērtēt iespējamu informācijas izpaušanu Kļaviņa lietā

LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka maijā Kļaviņa lietas KNAB izmeklētājs nosūtījis iesniegumu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram par to, ka, izmeklējot šo lietu, viņaprāt, no premjera Māra Kučinska (ZZS) puses notikusi pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušana. Publiski par šo lietu tapa zināms vien 21. jūnijā, kad Saeima nolēma piekrist kratīšanai deputāta dzīvesvietā.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers ar Ģenerālprokuratūras sabiedrisko attiecību speciālistes Unas Rēķes starpniecību aģentūrai LETA apliecināja, ka informācija par iespējamu informācijas izpaušanu no KNAB izmeklēšanas nodaļas lietvedībā esoša kriminālprocesa Ģenerālprokuratūrā saņemta no šīs lietas virzītāja.

Plašākus komentārus par informācijas saturu nav iespējams sniegt, jo tā ir klasificēta, skaidroja Adlers. Tomēr viņš norāda, ka informācijas pārbaude tika veikta, ievērojot šī konkrētā kriminālprocesa, kuru izmeklējot tika konstatēta iespējama informācijas izpaušana trešajām personām, izmeklēšanas intereses.

Pēc pārbaudes pabeigšanas 2. jūlijā pieņemts lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu par Krimināllikuma 318. panta otrajā daļā un 304. pantā paredzētā nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Šie Krimināllikuma panti paredz atbildību par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu.

Jau ziņots, ka KNAB ir sācis kriminālprocesu pret Saeimas deputātu Askoldu Kļaviņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Pirms vairākām dienām Latvijas Televīzijas raidījums de facto ziņoja - KNAB ir aizdomas, ka Kļaviņš izmantojis deputātiem pienākošos degvielas kompensāciju, lai uzpildītu sava uzņēmuma auto.