Kā ziņots, trešdien speciāli sasauktā preses konferencē tagadējā Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) un Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (V) žurnālistus informēja, ka V.Muižniece, būdama Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, iespējams, viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai kavētu grozījumus Krimināllikumā, kas saistīti ar partiju nelikumīgu finansēšanu. Deputāti norādīja, ka par šo lietu vērsīsies Ģenerālprokuratūrā.
Savukārt V.Muižniece ar ST priekšsēdētāja palīdzes Līnas Kovalevskas starpniecību pauda nožēlu, ka tagadējie deputāti to laiku, ko varētu veltīt likumdošanas procesam, izmanto politiskajām intrigām, par kādām arī uzskatāmi trešdienas dienas paziņojumi.
Tāpat V.Muižniece uzskata, ka komisijas sēdes protokols nav Saeimas komisijas sēdes stenogramma, kur teiktais atspoguļojams vārds vārdā.
Tagadējā ST tiesnese arī akcentēja, ka šobrīd patiešām ir aizgājusi no politikas un politiskās intrigas nekomentēs.
Jau ziņots, ka A.Loskutovs un I.Čepāne trešdien informēja, ka gadījums saistīts ar 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdi. Tās audioieraksts liecina, ka deputāti minētos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, savukārt protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.
A.Loskutovs trešdien žurnālistiem nolasīja sēdes audioieraksta atšifrējumu - ka par likumprojekta virzību uz pirmo lasījumu notikusi balsošana un par to nobalsojuši septiņi deputāti, pret nav bijis neviens, bet atturējies viens deputāts. Līdz ar to šis likumprojekts bijis jāvirza tālākai izskatīšanai.
Savukārt minētās sēdes protokolā par balsojumu nekas nav teikts, savukārt citēti it kā V.Muižnieces teiktie vārdi: "Juridiskā komisija konstatējusi ievērojamās nepilnības KNAB iesniegtajā likumprojektā, kā arī nesaskaņotību ar spēkā esošajām likuma normām. Atbalstot likumprojektu pašreizējā formā, nāktos to pilnībā pārstrādāt."
"Juridiskā komisija ņem vērā to, ka valdība strādā pie partiju vēlēšanu sistēmas finansēšanas pilnveidošanas, un rosina arī šos Krimināllikuma grozījumus pilnveidot un iesniegt kopā ar valdības gatavoto jaunu likumprojektu par partiju finansēšanas kārtību. Juridiskā komisija uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar partiju finansēšanu, jāskata kompleksi un sasakņoti," rakstīts protokolā.
Taujājot par šādām atšķirībām, saņemti komisijas konsultantu paskaidrojumi, ka šādu tekstu uzdevusi rakstīt Muižniece un ka protokols parakstīts vairākus mēnešus pēc sēdes. Konsultanti gan atzinuši, ka šis bijis vienīgais gadījums.
A.Loskutovs norādīja, ka šeit esot saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, ko veikusi valsts amatpersona. Savukārt I.Čepāne pauda viedokli, ka esot nepieņemami, ka šādi rīkojas Juridiskās komisijas vadītāja, bet vēl nepieņemamāk esot, ka šāda persona atrodas ST tiesneša amatā.
I.Čepāne arī vērsa uzmanību uz komisijas konsultantu godprātību, jo viņi saglabājuši gan audioierakstu, gan protokolu, ko varētu viegli iznīcināt.
Abi deputāti pauda uzskatu, ka protokola viltošanā daudz lielāka loma varētu būt V.Muižniecei, nevis Dz.Rasnačam, kurš arī to parakstījis. Tomēr prokuratūra, iespējams, vērtēšot visu iesaistīto personu lomu.
A.Loskutovs arī vērsa uzmanību uz to, ka vairākas politiskās partijas ilgus gadus kavējušas partiju finansēšanas kontroles pilnveidošanu.
Dz.Rasnačs apgalvoja, ka šādi protokoli esot lieliem blāķiem un tiek parakstīti tehniski, tādēļ par to saturu atbildība esot jāuzņemas konsultantiem. "Tas ir tāpat kā prezidentam, kuram nav jāuzņemas atbildība par tehniskām kļūdām izsludinātajos likumos, tas ir jādara tiem, kuri dokumentus vīzē."
Pēc deputāta teiktā, esot rūpīgi jāsalīdzina audioieraksts ar protokolu, jo tā neesot stenogramma, kurā jāatspoguļo katrs teiktais vārds. Tomēr, ja ieraksts protokolā principiāli atšķiras no teiktā, tad varot runāt par viltojumu.
Dz.Rasnačs arī neizslēdza, ka šajā gadījumā varētu būt konsultanta rupja paviršība. "Ne komisijas priekšsēdētājs, ne sekretārs nesalīdzina audioierakstu ar protokolu," apgalvoja politiķis.
Dz.Rasnačs atzina, ka viņš toreizējā balsojumā atturējies un vienīgais iebildis pret šo likumprojektu. Tomēr arī tagad viņš uzskatot, ka ar grozījumiem paredzētās jaunās kārtības ieviešana nebūtu atbalstāma, jo liela daļa partiju, lai izvairītos no vajāšanas, izvirzītu "zicpriekšsēdētājus".
Minētie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka par partiju nelikumīgu finansēšanu tiks noteikta kriminālatbildība.
Likumā paredzētais bargākais sods par šiem pārkāpumiem būtu līdz astoņiem gadiem ilgs cietumsods.
Likuma izpratnē pārkāpums būtu maksājums, kurš ir lielāks par 50 minimālajām mēnešalgām jeb 9000 latu.
Grozījumu mērķis ir diferencēt un pilnveidot atbildību par politisko organizāciju (partiju) finansēšanas pārkāpumiem, nosakot kriminālatbildību par politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību nelikumīgu finansēšanu.
Nelikumīgā finansēšana var izpausties atļautā finansējuma apmēra pārsniegšanā, dāvinājuma (ziedojuma) netiešā nodošanā vai finanšu līdzekļu dāvināšanā (ziedošanā) bez pārskaitījuma attiecīgās politiskās organizācijas bankas kontā, ja tā izdarīta lielā apmērā.
Tāpat kriminālatbildību paredzēts noteikt par šādu dāvinājumu pieņemšanu un par pieprasīšanu veikt politiskās organizācijas vai tās apvienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, paredz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšlikumi.
Turklāt paredzēts noteikt, ka personu, kas veikusi nelikumīgu politiskās organizācijas vai tās apvienības finansēšanu, atbrīvo no kriminālatbildības, ja nelikumīga finansēšana pieprasīta vai izspiesta vai persona pēc politiskās organizācijas vai tās apvienības nelikumīgas finansēšanas labprātīgi paziņojusi par notikušo.
Pašlaik nav diferencēta atbildība par politisko organizāciju finansēšanas likuma pārkāpumiem, jo par minētajiem pārkāpumiem neatkarīgi no dāvinājuma apmēra paredzēta administratīvā atbildība, savukārt Krimināllikumā noteikta atbildība tikai par politisko organizāciju finansēšanu, izmantojot starpniecību.