Valdība otrdien izskatīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2014., 2015. un 2016.gadam un bāzes izdevumos neiekļauto ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegto pasākumu sarakstu.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina, ir jārēķinās, ka nebūs iespēju apmierināt visas vajadzības un būs jāizvēlas prioritātes, un par tām būs jādiskutē kopā ar ministrijām. Vaicāts, kā tiks noteiktas prioritātes, viņš uzsvēra, ka tiks vērtēta pieprasījumu atbilstība Nacionālajā attīstības plānā iezīmētajām prioritātēm.
"Realitāte kārtējo gadu ir tāda, ka budžeta pieprasījumu apjoms vairākkārt pārsniedz potenciāli pieejamo finansējuma apjomu," sacīja Dombrovskis, piebilstot, ka vēl gaidāmi precizējumi.
Valdības sēdes laikā esot bijis daudz ierosinājumu no ministrijām un valsts iestādēm, tāpēc Finanšu ministrijai lūgts divu nedēļu laikā veikt aprēķinus un precizēt, lai pēc šīm divām nedēļām varētu pieņemt gala lēmumu par budžeta bāzi.
2014.-2016.gada periodam valsts budžeta bāzes izdevumi pirmo reizi aprēķināti, par pamatu ņemot Saeimā pieņemto 2013.-2015.gada vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, tādā veidā nodrošinot fiskālās un budžeta politikas pārmantojamību, skaidro FM. Apstiprinātajā Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā jau ir paredzēts finansējums tādām prioritātēm kā demogrāfijas politikas pasākumu īstenošana, prezidentūras ES Padomē nodrošināšana, Dziesmu svētku norise, Rīga kā ES kultūras galvaspilsēta un citām 2014.gadam kopumā 184 miljonu latu un 2015.gadam 192 miljonu latu apmērā.
Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2014.gadam ir aprēķināti 3,615 miljardu latu apmērā un 2015.gadam - 3,391 miljarda latu apmērā.
Salīdzinot ar apstiprinātajiem izdevumiem likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013., 2014. un 2015. gadam, 2014.gadam izdevumi attiecīgi ir samazināti par 21,7 miljoniem latu, bet 2015.gadam samazināti 49 miljonu latu apmērā. 2016.gadam bāzes izdevumi noteikti 3,507 miljardu latu apmērā, kas ir par 115,2 miljoniem latu vairāk salīdzinājumā ar aprēķināto 2015.gada bāzi.
Būtiskākās izmaiņas valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos pamatfunkciju īstenošanai veido izdevumu samazinājums plānotajām valsts ilgtermiņa saistībām, tai skaitā valsts parāda vadības izdevumu samazinājums 2014.gadā par 58,8 miljoni latu, bet 2015.gadā par 89,2 miljoni latu.
Plānotos izdevumus par valsts parāda apkalpošanu vidējā termiņā bija iespējams samazināt, jo 2012.gada noslēgumā emitētām eiroobligācijām tika fiksēta vēsturiski zemākā kupona likme, kopš Latvija veic publiskus aizņēmumus starptautiskajos finanšu tirgos - 2,75%. Šī likme ir zemāka par sākotnēji prognozēto līmeni, atzīmē FM. Līdz 2012.gada beigām pilnā apjomā atmaksāts aizņēmums no Starptautiskā valūtas fonda, līdz ar to nākamajos gados procentu maksājumi par to nebūs jāveic.
Kopumā plānotie valsts parāda vadības izdevumi precizēti, pamatojoties uz 2013.gada sākumā aktualizēto aizņemšanās stratēģiju 2013.-2016.gadam, kas joprojām vērsta uz starptautiskā aizņēmuma programmas pārfinansēšanu, piesaistot resursus finanšu tirgos ar pēc iespējas labvēlīgākiem nosacījumiem un saglabājot elastību attiecībā uz aizņemšanās laika, instrumentu un nosacījumu izvēli. Līdz šim īstenotā un vidējam termiņam plānotā aizņemšanās stratēģija ļauj samazināt valsts parāda pārfinansēšanas risku un optimizēt valsts parāda apkalpošanas izdevumus ilgtermiņā, norāda FM.
Būtisks pieaugums valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos pamatfunkciju īstenošanai tiek plānots iemaksu veikšanai ES budžetā 2014.gadā 5,6 miljonu latu, 2015.gadā 12,1 miljonu latu apmērā, līdz ar to kopējais finansējums šiem mērķiem nākamajos gados plānots attiecīgi 173,6 miljoni latu un 184,1 miljons latu, bet 2016. gadā 195,4 miljoni latu atbilstoši plānotajai ekonomikas izaugsmei. Plānotās iemaksas ES budžetā ir palielinātas, ņemot vērā ES budžeta kopapjomu maksājumu apropriācijās, precizētās prognozes ES dalībvalstu makroekonomiskajiem rādītājiem, tai skaitā nacionālajam kopienākumam un nacionālajam kopproduktam, kā arī muitas nodevai 2014.-2016. gadam, skaidro FM.
Sagatavojot Vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, ES Padomē vēl nebija pieņemti gala lēmumi par Latvijai pieejamo ES fondu aploksni 2014-2016.gada plānošanas periodam, tāpēc valsts budžeta bāzes izdevumos tiek plānots finansējums arī jaunā plānošanas perioda ES fondu pasākumu un projektu īstenošanai.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2014.gadam aprēķināti 1,431 miljarda latu apmērā, 2015.gadam - 1,443 miljardu latu apmērā un 2016.gadam - 1,44 miljardu latu apmērā.
Valdības sēdē tika izskatīts arī ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtais, bet valsts budžeta bāzes izdevumos 2014., 2015. 2016. gadam neiekļautais pasākumu saraksts attiecīgi 159 miljonu latu, 193 miljonu latu un 242 miljonu latu apmērā. No šiem pasākumiem finansiāli ietilpīgākos priekšlikumus iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrija, prasot 70 miljonus latu zinātnes bāzes finansējumam, profesionālās un augstākās izglītības finansējuma normatīvu izpildei, un Satiksmes ministrija, prasot 29 miljonus latu valsts un pašvaldību autoceļiem.
FM rosina atbalstīt priekšlikumu par 2,7 miljoniem latu palielināt Labklājības ministrijas pamatbudžeta bāzes izdevumus sociālās rehabilitācijas valsts programmā, lai nodrošinātu tehniskos palīglīdzekļus personām, kuras gaida rindā.
Vēl arvien turpinās diskusijas par jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojektu, tāpēc attiecībā uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas dotācijām FM ierosināja valdībai atbalstīt bāzes izdevumu papildu finansējumu 11 miljonu latu apmērā 2014. un 2015. gadam un dotāciju apmēru 2016.gadam noteikt 21 miljona latu apmērā, lai nodrošinātu dotāciju saglabāšanu 2013.gada līmenī.
Valdība vienojās turpināt darbu pie 2014.-2016.gada bāzes izdevumu izskatīšanas trīs nedēļu laikā pēc papildu informācijas saņemšanas no ministrijām un centrālajām institūcijām, lai lemtu par bāzes izdevumu apstiprināšanu.
Atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam diskusijas par precizētajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, nodokļu ieņēmumu prognozēm un jaunām politikas iniciatīvām novirzāmo līdzekļu apjomu tiks turpinātas jūlija beigās. Pamatojoties uz noteiktajiem valsts budžeta bāzes izdevumiem, pieņemto lēmumu par finansējuma piešķiršanu jaunām politikas iniciatīvām, tiks aprēķināts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta kopējo izdevumu apjoms katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei.
Vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam un 2014.gada valsts budžetu Saeimā plānots iesniegt 27.septembrī.