Premjere norādīja, ka, izstrādājot budžeta likumprojektu, paveikts apjomīgs darbs pie nodokļu izmaiņām un krietni domāts pie valsts drošības stiprināšanas.
Opozīcijas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) sanāksmes laikā teica, ka nākamā gada budžetā nevar manīt aktīvas darbības, lai izskaustu ēnu ekonomiku. Viņš arī norādīja, ka plānotā akcīzes nodokļa celšana degvielai nav atbalstāma, jo šāds solis cels cenas visam - dažādiem pakalpojumiem, produktiem.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), atbildot uz jautājumiem par ēnu ekonomiku, sacīja, ka Latvijā ēnu ekonomika samazinās. "Lietas iet labajā virzienā," teica Ašeradens. Savukārt Siliņa piebilda, ka plānotās izmaiņas nodokļus varētu veicināt ēnu ekonomikas mazināšanos.
Tāpat deputātus interesēja, kas notiks pēc četriem gadiem, kad plānots atcelt pensiju otrā līmeņa iemaksu samazināšanu. "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars vaicāja, "uz kāda pamata mēs varam teikt, ka tas būs terminēti un pēc četriem gadiem kaut kas mainīsies".
Ašeradens norādīja, ka iemaksu samazināšana uz noteiktu laiku tiek ierakstīta likumā, kas ir jāpilda.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) sanāksmes noslēgumā prognozēja, ka diskusijas par nākamā gada budžetu gaidāmas visai spraigas. Paredzēts, ka par budžetu konceptuāli pirmajā lasījumā Saeima balsos 30.oktobrī, savukārt otrajā, galīgajā, lasījumā budžeta pakotnes likumprojektus sāks skatīt 4.decembrī.
Kā ziņots, Saeima pagājušajā nedēļā nodeva nākamā gada budžeta projektu izskatīšanai komisijās, bet šonedēļ komisijas budžeta projektu sākušas skatīt.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā, paredz valdības atbalstītais likums par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.
Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.
Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.
Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī. Lielākais pieaugums paredzēts tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.