Kā ziņo pietiek.com, ziņojumi, kurus pēc Valsts prezidenta lūguma par ministru kandidātiem bija sniegušas drošības iestādes, ko apkopojis Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtā informācija, nav saturējuši ziņas, kas liktu tiesiskus šķēršļus šo personu apstiprināšanai amatā. Pārsvarā runa esot par administratīvajiem sodiem, biznesa sakariem, finanšu pārbaudēm kandidātu uzņēmumos - informāciju, kuru var interpretēt dažādi, bet kas neliek šķēršļus, lai kļūtu par ministru.
Visnopietnākās bažas esot raisījusi informācija par G.Bērziņu. Ziņojumos bijušas norādes par G.Bērziņa vārdu Ģenerālprokuratūras izmeklētajā tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā, kuras ietvaros izmeklē arī tā sauktos "Lemberga stipendiātus". Šajā sakarā kāds informēts avots neoficiāli minēja apzīmējumu - "Lemberga pastnieks", ziņo pietiek.com.
Attiecībā uz E.Sprūdžu ziņojumi saturot informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta veikto auditu viņa uzņēmumos un iespējamo nodokļu pārbaudi.
Vislielāko neizpratni zinātājos izraisīja iekšlietu ministra kandidāta R.Kozlovska vārda izskanēšana starp kandidātiem, par kuriem saņemta "neglaimojoša" informācija. r.Kozlovskis daudzus gadus strādājis Drošības policijā, viņam bijusi augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam. 2006. gadā, kad Rīgā notika NATO samits, r.Kozlovskis vadīja NATO Rīgas Samita Organizācijas biroja Drošības pasākumu koordinācijas nodaļu, faktiski atbildēdams par dalībvalstu līderu drošības organizāciju.