Savā jaunākajā pārskatā par Baltijas jūras valstu perspektīvām viņi norāda, ka Latvijai, visticamāk, izdosies ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) panākt vienošanos, kura ļaus izvairīties no lata devalvācijas, taču, ja šāda vienošanās netiks panākta, "budžeta tēriņus vajadzēs apcirpt vēl vairāk".
"Devalvācijas lielākais risks ir situācija, kurā valdībai neizdodas budžeta tēriņus samazināt tādā mērā, lai apmierinātu SVF. Ja tā notiks, viena no iespējām būs mazināt SVF bažas, piekrītot devalvācijai, bet otra - tikt galā bez [SVF] aizdevuma," aģentūra "Bloomberg" citē "Nordea" analītiķi Anniku Lindblādu.
Pēc viņas teiktā, situācijā, kurā Latvijai būtu jāiztiek bez SVF naudas, ticams scenārijs varētu būt arī lata devalvācija vai peldošā kursa noteikšana.
Bažas par lata devalvāciju atjaunojās, kad Latvijas valdības padomnieks un bijušais Zviedrijas centrālās bankas prezidents Bengts Denniss paziņoja, ka devalvācija ir neizbēgama, kas izraisīja zviedru kronas kursa kritumu un zviedru banku akciju cenu lejupslīdi. Bažas par devalvāciju Latvijā izraisīja arī Centrāleiropas valūtu, tostarp Ungārijas forinta, kursu samazināšanos.
Latvijas, kā arī abu pārējo Baltijas valstu amatpersonas ir daudzkārt kategoriski noraidījušas devalvācijas iespējamību, uzsverot, ka Baltijas valstu nelielajām un atvērtajām ekonomikām tā nodarīs daudz vairāk ļaunuma nekā labuma.