Kā aģentūru LETA informēja politiskajā spēkā, iebildumi pret Vienotības iniciatīvu ir tādēļ, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas var atklāt un novērst problēmas normatīvajā regulējumā vai sniegt politisku novērtējumu amatpersonu un arī iestāžu rīcībai. Taču neviena komisija nevar saukt pie jebkādas atbildības kādu personu. Konkrētā situācija prasa juridisku vērtējumu, tāpēc tas ir profesionālu izmeklēšanas iestāžu kompetences jautājums, uzskata NSL.
Tāpat partija norāda, ka izmeklēšanas komisiju izveidošana tradicionāli ir opozīcijas partiju parlamentārās darbības metodes, lai atklātu valdošo partiju piesegtās nelikumības. Partijām, kuras veido valdību, ir ministri un tiem pakļautie dienesti, kuru vistiešākais pienākums ir atklāt likumu pārkāpumus un saukt pie atbildības vainīgos. Līdzšinējās koalīcijas partiju veidotās vai vadītās komisijas beidza darbu pilnīgi bez rezultāta, norāda NSL.
Vienlaikus partija vērš uzmanību uz to, ka Vienotības, kas aicina izveidot komisiju korupcijas darījumu izmeklēšanai, frakcijas deputāti paši jau ilgstoši vada Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, Korupcijas novēršanas apakškomisiju un Nacionālās drošības komisiju. Visas trīs komisijas tieši atbild par korupcijas apkarošanu un valsts augstāko amatpersonu rīcības atbilstību valsts interesēm. Tad nav skaidrs, kāda ir šo komisiju darbības jēga, norāda NSL.
Politiskajam spēkam arī esot pietiekams pamats uzskatīt, ka tā dēvēto oligarhu sarunu publiskošanas un parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošanas brīdis ir izraudzīts ar nolūku, lai pievērstu uzmanību "pabalējušas" partijas aktivitātēm un sāktu pirmsvēlēšanu politiskās intrigas.
NSL frakcija arī prasa Ģenerālprokuratūrai un Drošības policijai noskaidrot, kuras Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonas nozaga vai piesavinājās operatīvās darbības rezultātā iegūtu informāciju, lai gūtu personīgo labumu, vai nu pārdodot tās kādam žurnālistam, vai arī izmantojot politisko partiju cīņās.
Partijā skaidro, ka likums aizliedz operatīvo informāciju izmantot likumā neparedzētiem mērķiem, jo tas ir svarīgi ikviena cilvēka privātās dzīves aizsardzībai. Valsts drošībai bīstami ir tas, ja amatpersona, kurai likums ir piešķīris īpašas tiesības pārkāpt personas privātās dzīves neaizskaramību, iegūto informāciju neizmanto darba pienākumu izpildei. Savukārt tiesiskuma apdraudējums ir fakts, ja likuma uzraudzītājs pats izmanto noziedzīgas metodes, ja sabiedrība prasa linča tiesu un ja jebkura publiskota ziņa tiek atzīta par patiesību bez pierādījumiem.
Savā paziņojumā medijiem NSL nosoda tādu amatpersonu rīcību, kuras valsti uzskata par savu privāto saimniecību, ko var izmantot savtīgo interešu kārtošanai, kuras neciena ne Latvijas iedzīvotājus, ne Latvijas likumus un kuras to visu nihilistiski, nekautrēdamies apspriež "darījumu" sarunās. Personiska labumu gūšana, izmantojot savu dienesta stāvokli, ir vistiešākā korupcija, teikts NSL paziņojumā.
Jau ziņots, ka koalīcijas partneri pirmdien konceptuāli atbalstīja partijas Vienotība priekšlikumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu saistībā ar žurnālā Ir publiskotajām "oligarhu sarunām", pēc koalīcijas sēdes žurnālistiem sacīja Vienotības pārstāvis Edvards Smiltēns.
Politiķis stāstīja, ka, ņemot vērā publicētās sarunas un sabiedrībā valdošo sašutumu, Vienotība koalīcijas partneriem piedāvāja veidot nopietnu parlamentārās izmeklēšanas komisiju Saeimas deputāta Andreja Judina (Vienotība) vadībā.