Runājot par tendencēm bezdarba jomā 2010.gadā, viņa informēja, ka gada laikā bezdarba līmenis samazinājies par 2,3 procentpunktiem, proti, no 16,6% janvārī līdz 14,3% novembrī. Gada sākumā NVA bija reģistrēti 186 295 bezdarbnieki, savukārt novembrī - 161 816. Pērn 11 mēnešos pastāvīgā darbā iekārtojās 84 729 bezdarbnieki.
Paševica sacīja, ka viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgas reģionā - 11%. Savukārt zemākais bezdarbs lielākajās valsts pilsētās reģistrēts Rīgā - 10% un Jelgavā - 10,9%.
Visaugstākais bezdarba līmenis tradicionāli vērojams Latgalē, tomēr, pēc NVA direktores teiktā, tas nenozīmē, ka situācija nodarbinātības jomā visās Latgales pašvaldībās un pilsētās ir līdzīga. "Salīdzinot, piemēram, divas lielākās Latgales pilsētas Daugavpili un Rēzekni, redzam ļoti atšķirīgu situāciju: Rēzeknē bezdarba līmenis patlaban ir 23%, savukārt Daugavpilī - 12,2%. Daugavpilī bezdarba rādītājs ekonomiskās krīzes laikā ir bijis viens no zemākajiem valstī. Bezdarba līmeni un līdz ar to darba atrašanas iespējas reģionā, novadā vai pilsētā ietekmē uzņēmējdarbības intensitāte, infrastruktūras attīstība, mobilitātes iespējas," viņa paskaidroja.
Paševica norādīja, ka ekonomiskās krīzes ietekmēto darbavietu optimizāciju darba devēji pamatā īstenoja 2009.gadā, tāpēc 2010.gadā jau bija saskatāmas stabilizācijas pazīmes - darbavietu skaita samazināšanas process bija salīdzinoši neliels un ietekmēja arī bezdarba rādītājus.
Vienlaikus viņa pastāstīja, ka pagaidām ekonomika vēl neattīstās tik strauji, lai rastos daudz jaunu darbavietu un bezdarba līmenis būtiski samazinātos. Ilustrējot situāciju ar brīvajām darbavietām, Paševica informēja, ka pirmskrīzes laikā - 2007.gada nogalē - NVA bija reģistrēti gandrīz 18 tūkstoši brīvo darbavietu, 2009.gada decembrī - tikai 1389 vakances, 2010.gada otrajā pusē NVA reģistrēto aktuālo vakanču skaits turējās jau virs 3000 mēnesī, taču novembrī tas pazeminājies līdz 2837 brīvajām darbavietām. "Tātad, neraugoties uz 2010.gada otrajā pusē vērojamo reģistrētā bezdarba samazināšanos un darbavietu skaita palielināšanos, joprojām bezdarbnieku skaits krietni pārsniedz darba piedāvājumu skaitu," secināja NVA direktore.
Līdz ar to palielinājies reģistrēto bezdarbnieku bezdarba ilgums, īpaši pieaugot to bezdarbnieku īpatsvaram, kuru bezdarba ilgums pārsniedz vienu gadu. Saskaņā ar NVA datiem 2010.gada otrā ceturkšņa sākumā ilgstoši bezdarbnieki bija 20,7%, bet trešā ceturkšņa beigās - jau 30,4%, kas nozīmē, ka trešdaļa pašreiz reģistrēto bezdarbnieku nav spējuši iekārtoties darbā ilgāk par gadu. "Tas liecina par nepietiekamu brīvo darbavietu skaitu tautsaimniecībā, kā arī nepieciešamību turpināt īstenot bezdarbnieku aktivizācijas pasākumus, lai samazinātu augsta strukturālā bezdarba riskus nākotnē," klāstīja Paševica.
Pēc viņas teiktā, bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits pakāpeniski samazinās, un 2010.gada novembrī pabalstu saņēma 39 905 personas jeb tikai 25% no reģistrētā bezdarbnieku skaita. Bezdarbnieka pabalsta saņēmēju īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku skaitā turpina samazināties, tādējādi arvien palielinās to bezdarbnieku skaits, kuri paliek bez iztikas līdzekļiem un kuriem pēc atbalsta jāvēršas pašvaldībās.
Vienlaikus pozitīva tendence ir tā, ka to ilgstošo bezdarbnieku skaits, kuri iekārtojas pastāvīgā darbā, arī palielinās. Ja visa 2009.gada laikā darbā iekārtojās tikai 5135 ilgstošie bezdarbnieki, tad 2010.gada 11.mēnešos darbu atrada jau 18 596 ilgstošie bezdarbnieki, pavēstīja Paševica.
Viņa arī minēja - ja 2009.gadā pirmo reizi, kopš atgūta Latvijas neatkarība, reģistrēto bezdarbnieku vidū bija vairāk vīriešu nekā sieviešu, jo 2009.gada sākumā visvairāk darbavietu tika samazināts apstrādes rūpniecībā, transporta un celtniecības nozarēs, tad situācija mainījās 2009.gada otrajā pusgadā, kad darbavietas lielā skaitā tika samazinātas valsts pārvaldē - ne tikai ministrijās un aģentūrās, bet arī skolās un veselības aprūpes iestādēs. "Tas ietekmēja arī statistisko bezdarbnieka portretu, kas pašlaik atšķiras no tā, kāds tas bija pirms gada. Patlaban vidējā statistiskā bezdarbnieka portrets ir šāds: sieviete vecumā no 45 līdz 50 gadiem, ar profesionālo izglītību, kas iegūta latviešu valodā. Bezdarbnieku vidū skaitliski visvairāk ir bijušo palīgstrādnieku, mazumtirdzniecības pārdevēju, apkopēju, autovadītāju un sētnieku," informēja NVA direktore.
Viņa arī uzsvēra, ka pašlaik būtiski palielinājusies gan iegūtās izglītības un profesijas, gan darba pieredzes loma darba meklēšanā. "Lai konkurētu darba tirgū, darbiniekiem jāpilnveido gan savas zināšanas un prasmes, gan iegūtā kvalifikācija atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām," paskaidroja Paševica un norādīja, ka šīs iespējas bezdarbniekiem piedāvā NVA.
Turklāt daudziem bezdarbniekiem, kuriem nav profesionālās izglītības un līdz ar to tikpat kā nav iespēju atrast pilnvērtīgu darbu, NVA piedāvātās apmācību programmas nereti ir vienīgā iespēja ar valsts atbalstu apgūt arodu. Bezdarbnieks, iegūstot profesiju vai darbam nepieciešamās papildprasmes, kļūst konkurētspējīgs darba tirgū un palielina izredzes atrast piemērotu darbu, sacīja Paševica.
Jau ziņots, ka novembra beigās bezdarba līmenis Latvijā bija 14,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Pēc NVA operatīvajiem datiem, decembrī bezdarba līmenis sācis nedaudz pieaug, un 26.novembrī tas bija sasniedzis 14,4%.