Padomniece: atsevišķos jautājumos vajadzētu pārskatīt prezidenta pilnvaras

"Diskusijai ir divas daļas, ko es esmu pamanījusi mediju telpā. Vienā gadījumā diskusiju dalībnieki runā par prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu, ka mums vajadzētu tautas vēlētu prezidentu. Tas ir viens aspekts, jo pati par sevi ievēlēšanas kārtības maiņa nenozīmē parlamentārās iekārtas nomaiņu pret prezidentālu," Kukule skaidroja un par piemēru minēja Lietuvu, kas ir parlamentāra valsts, bet prezidentu ievēlē tauta."Kā atšķirt prezidentu valsti no parlamentāras - ir jāskatās prezidenta pilnvaru apmērs un tas, vai prezidents ir izpildvaras galva kā ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Ja ir diskusija par to, ka vajadzētu pastiprināt prezidenta pilnvaras, neizjaucot varu līdzsvaru, tā ir cita diskusija. Man no viņiem visiem, kas runā, nav īsti skaidrs, par ko viņi runā," padomniece atzina.Kukule arī minēja, ka, piemēram, Igaunijā valsts prezidentam ir lielākas pilnvaras, izvirzot kandidatūras svarīgos valsts pārvaldes amatos, piemēram, ombudu, tiesnešus."Es esmu par to, ka atsevišķos jautājumos ir jāskatās, vai mums nevajadzētu prezidenta pilnvaras pārskatīt, neatsakoties no parlamentārās valsts iekārtas principa, jo ir tā saucamā kreatīvā funkcija, ka prezidents var apstiprināt amatā bruņoto spēku ietvaros vai ombudā, gala rezultātā jau amatpersonu apstiprina parlaments, bet ir diezgan maz amatpersonu, kuras prezidents nominē apstiprināšanai parlamentā, salīdzinot ar citām parlamentārām valstīm," Kukule klāstīja.Viņa arī uzskata, ka tas ir politiķu kultivēts mīts, ka izmaiņas Satversmē par prezidenta tiesībām atlaist Saeimu ir ceļš uz prezidentālu valsti, jo šādas tiesības prezidentam ir tipiska parlamentāras valsts pazīme.Pēc viņas domām, pirms diskutēt par iekārtas nomaiņu, ir jāsaprot, kur ir problēma - kāpēc ir zema uzticība parlamentam un kāpēc ir radusies plaisa ar sabiedrību."Mums citās stadijās mehānisms nav pietiekami labi funkcionējošs [..] Pirms ķeramies pie rāmja izmaiņām, ir jāpaskatās, vai šī rāmja iekšpusē visos mehānismos zobratiņi pareizi strādā. Varbūt problēma ir citur," Kukule uzsvēra.Runājot par parlamenta reformēšanu, to sadalot divās palātās, Kukule norādīja: "Šāda sistēma ir raksturīga lielām valstīm gan teritoriālā, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Savā ziņā Latvijā prezidents vismaz likumdošanas jautājumos pilda šīs otrās palātas lomu, ja ņem vērā veto tiesības."Jau vēstīts, ka tieslietu ministrs un Tautas partijas līderis Mareks Segliņš uzskata, ka iedzīvotāji nav apmierināti ar parlamentārās iekārtas funkcionēšanu, tāpēc aicina diskutēt par Latviju kā prezidentālu valsti.Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis aicināja domāt par parlamenta reformēšanu, sadalot to divās palātās, lai tādējādi dotu lielāku ietekmi reģioniem. Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze šo ideju vērtēja skeptiski.