VK atklāja, ka revidētās organizācijas, kuras administrē IZM piešķirtos valsts budžeta līdzekļus sportam, pusotra gada laikā administrācijas izdevumiem ir izlietojušas Ls 2 135 833 jeb gandrīz piekto daļu (18%) no piešķirtā finansējuma, savukārt biedrības „Latvijas Olimpiskā komiteja” (LOK) un „Latvijas Sporta federāciju padome” (LSFP), SIA „Latvijas Olimpiskā vienība” (LOV) un valsts aģentūra „Nacionālais Olimpiskais sporta metodiskais centrs” sporta federāciju finansēšanai un sporta pasākumu īstenošanai 2008. un 2009.gadā ir izlietojušas tikai aptuveni 35% no kopējiem piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Revidenti konstatēja, ka daļa LOK darbinieki, kas saņem atalgojumu no valsts budžeta līdzekļiem, papildus darbam LOK saņem atalgojumu citās sporta organizācijās. Piemēram, 2009. gada aprīlī LOK darbinieks par četru stundu darbu dienu mēnesī saņēma atalgojumu Ls 612 apmērā, tajā pašā laikā minētā persona pildīja arī darba pienākumus Olimpiskajā sacensību aģentūrā (OSA) un par vienas stundas darba dienu saņēma mēnesī atalgojumu Ls 918 apmērā, kā arī pildīja darba pienākumus LOV un par astoņu stundu darba dienu mēnesī saņēma atalgojumu Ls 1 683. Kopumā minētā persona no valsts budžeta līdzekļiem 2009. gada aprīlī saņēma atalgojumu Ls 3 213. Turklāt revidenti konstatēja, ka LOK darbinieki papildus atalgojumam LOK, LOV un OSA saņem atlīdzību kā LOK pilnvarnieki kapitālsabiedrībās, kurās LOK ir kapitāla daļu turētāja.
Revidenti secina, ka IZM sportam piešķirtos līdzekļus administrē necaurskatāmi, tā nav izstrādājusi tādu sporta nozares finansēšanas normatīvo regulējumu, kas nodrošinātu plānveidīgu un uz mērķu sasniegšanu orientētu sistēmas darbību, kā arī nav izveidojusi vienotu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtību, kas nodrošinātu līdzekļu izlietojuma kontroli.
Tāpat konstatēs, ka valsts budžeta līdzekļi, kas tika piešķirti starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā, ko organizētājs iemaksā kā drošības naudu starptautiskajās organizācijās un pēc noteikta laika atgūst, vismaz Ls 540 000 apmērā nav atmaksāti valsts budžetā.
Sporta organizācijas sadarbības līgumos noteikto pasākumu organizēšanu ir nodevušas nodibinājumiem, tādējādi palielinot šo pasākumu izmaksas. Piemēram, Eiropas Čempionātu basketbolā sievietēm 2009. gadā organizēja nevis biedrība „Latvijas Basketbola savienība”, bet gan tās izveidots nodibinājums, administratīvajiem izdevumiem izlietojot Ls 45 843.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paziņojumā masu medijiem norāda, ka 2009.gada sākumā sākusi sporta pārvaldības sistēmas reorganizāciju, kas veikta, lai sakārtotu sporta finansējuma piešķiršanas un finansējuma izlietojuma uzraudzības sistēmu. Strukturālo reformu kontekstā IZM izvērtējusi sporta pārvaldības sistēmu un ir pabeigusi valsts sporta iestāžu reformu, kuras mērķis bija nodrošināt, ka finanšu līdzekļi tiek novirzīti tuvāk sportistam, bērniem un jauniešiem nevis iestāžu uzturēšanai vai iestāžu administratīvo izdevumu segšanai.
Lai pilnveidotu valsts budžeta līdzekļu izlietojuma kontroli, IZM iedalīto valsts budžeta līdzekļu ekonomisku un efektīvu izmantošanu, kā arī to atbilstību paredzētajiem mērķiem, IZM 2010.gadā pilnveidojusi sadarbības līgumus, kas tiek slēgti ar finansējuma saņēmējiem. IZM noteikusi, ka dotācijas saņēmēji valsts budžeta līdzekļus administratīvo izdevumu segšanai var novirzīt ne vairāk kā 15% apmērā no piešķirtā finansējuma.
Līgumos ietverti papildu nosacījumi, piemēram, noteikts, ka finansējuma saņēmēja pienākums ir rakstiski ar IZM saskaņot izmaiņas finanšu tāmē, noteikts aizliegums organizācijai veikt pārskaitījumus no Valsts kasē atvērtā norēķinu konta uz organizācijas kredītiestādes atvērtajiem norēķinu kontiem, turklāt precizēti iesniedzamie dokumenti atskaitei par finanšu izlietojumu.
IZM norāda, ka, pānojot 2010.gada sporta budžetu, ir mainījusi pieeju finanšu līdzekļu sadalē, nodrošinot atklātumu un caurskatāmību. Tālab paplašināta komisija, tajā iekļaujot IZM, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Bobsleja federācijas, Latvijas Sporta federāciju padomes, Latvijas Olimpiskās vienības, Latvijas Hokeja federācijas, Latvijas Vieglatlētikas savienības, Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes pārstāvjus. Turklāt valsts budžeta plānošanā nodrošināta iespēja finansējuma saņēmējiem iesaistīties lēmuma pieņemšanā par valsts budžeta līdzekļu sadali.
IZM iepriekš apspriesti risinājumi, kas pieprasītu atbildīgāku sporta organizāciju rīcību, piemēram, konstatējot neatbilstošu valsts budžeta finansējuma izlietojumu, nākamajā gadā samazināt piešķirtā finansējuma apmēru vai, kamēr nav iesniegtas atbilstošas atskaites par iepriekšējo mēnesi, nākamajā mēnesī finansējums netiek pārskaitīts, taču tādējādi jārēķinās, ka to negatīvi izjutīs ne tikai sporta organizāciju atbildīgās amatpersonas, bet neizbēgami arī sportisti, no kā IZM līdz šim ir vēlējusies izvairīties, taču nākotnē šāda pieeja tiks ieviesta.
Ņemot vērā, ka sporta finansējuma saņēmējas ir nevalstiskās organizācijas – sporta veidu federācijas, kurām ir dažādi finanšu avoti, tām atbildīgāk jākārto grāmatvedība, lai nodrošinātu pārskatāmu sistēmu, kas atspoguļotu lietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Lai vēl pilnveidotu sporta finansējuma piešķiršanas un finansējuma izlietojuma uzraudzības sistēmu, IZM ieviesīs kopīgi ar Valsts kontroli izstrādātos ieteikumus valsts budžeta līdzekļu sportam administrēšanas uzlabošanai. Atbilstoši ieviešanas grafikam, lielāko daļu no ieteikumiem IZM plāno īstenot līdz šā gada beigām.
(papildināta ar Izglītības un zinātnes ministrijas viedokli)