Kopumā zem iesnieguma parakstījušies 26 Tiesībsarga biroja darbinieki. Kā piemēru par tiesībsarga neefektivitāti biroja darbinieki min gadījumu, kad biroja viedoklis par izmaiņām pensiju vai māmiņu algu jomā Saeimā nonāca tikai tajā rītā, kad budžeta grozījumi tika izskatīti pēdējā lasījumā, kaut gan biroja atbildīgais jurists aicinājis to darīt jau vairākas nedēļas iepriekš.
Vēstulē amatpersonām viņi norāda, ka divu tiesībsargu padomnieku amatu nepieciešamība nav attaisnojama. Turklāt laikā, kopš pieņemta padomniece finanšu jautājumos, "nekompetentas darbības rezultātā Tiesībsarga biroja atalgojuma fondā tika radīti zaudējumi LVL 45000 apmērā". Tāpat birojā pastāv izpilddirektora amats, speciālista amats nodrošinājuma un darba drošības jautājumos, biroja apsaimniekošanas meistara amats, kā arī autovadītāja – kurjera amats. Minētos amatus, izvērtējot viņu noslodzi un funkcijas, ir nepieciešams apvienot vienā, uzskata darbinieki.
R.Apsīša izpratne par cilvēktiesību pamatjautājumiem ir apšaubāma, uzskata darbinieki. "Tiesībsarga biroja darbiniekiem nereti nākas sarkt, kad tikšanās reizēs ar cilvēkiem Tiesībsargs atbild uz uzdotajiem jautājumiem. Piemēram, uz deputātu uzdoto jautājumu, kāpēc Latvija nereti zaudē tiesu prāvas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, Apsītis sniedza atbildi, ka, viņaprāt, tas ir tāpēc, ka Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā pārstāv sieviete (Inga Reine), un tāpēc pārstāvība ir maiga," klāsta darbinieki vēstulē un norāda, ka viņuprāt šādi izteikumi ir diskriminējoši.
"Kā mēs stradājām gan pie likumprojekta par tiesībsarga biroju, gan pie
tā budžeta, gan domājām, kā Tiesībsarga birojs darbosies nākotnē, likām
cerības, bet tas absolūti nav attaisnojies," LNT Ziņu dienestam teic atstādinātā
Tiesībsarga vietniece Diāna Šmite.
Jebkuras valsts amatpersonas darba pārvērtēšanai ir nepieciešams nopietns iemesls, un padoto vēršanās publiskajā telpā vēl nav pamats atlaišanai. Tā, lūgts informēt par Saeimas tālāko rīcību pēc Tiesībsarga biroja pārstāvju vēstules saņemšanas, aģentūrai BNS atzina Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).
Viņš gan atturējās plašāk komentēt tiesībsarga padoto iebildumus un argumentāciju, norādot, ka par šīs sūdzības tapšanu uzzinājis vien no plašsaziņas līdzekļiem, bet vēstule Saeimā līdz ceturtdienas vakaram vēl nebija saņemta. Līdz ar to parlamenta spīkers ar tās saturu iepazīsies ne ātrāk kā pirmdien.
"Jebkurā kolektīvā un iestādē vienmēr ir arī kādas iekšējas nesaskaņas," pārdomās dalījās parlamenta spīkers, apliecinot, ja vēstulē parlamentārieši saskatīs pamatotu argumentāciju un diskusijas būs nepieciešamas, tas, visticamāk, būs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Juridiskās komisijas kompetencē.
R. Apsītis šonedēļ devies atvaļinājumā. Viņa padomniece Velga Slaidiņa norādīja, ka nav informēta par arodbiedrības prasību un arī tiesībsargs par to neko nezinot. "Kādā veidā tiesībsargu var ietekmēt un kādā veidā tiesībsargam var pārmest vilcināšanos, ja viņš domā, kādu viedokli paust?" par darbinieku pārmetumiem teic V. Slaidiņa.
Savukārt R. Apsītis 1. jūlijā intervijā Latvijas Vēstnesim atzīst, ka ir "dziļās pārdomās" par iespēju atstāt tiesībsarga amatu. "„Es vēl domāju. Ir arī citi apsvērumi. Tie ir mani gadi, tā ir mana veselība. Darbs šajā amatā tomēr ir nervozs. Cik ilgi tā var turpināties, ka naktī nevar gulēt? Jūtu, ka mana nervu sistēma ir ļoti novājināta," teic R. Apsītis.
(papildināta ar 6. un 7. rindkopu)