Koalīciju veidojošās partijas sadarbības sanāksmē vienojušās tiesībsarga amatam virzīt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesori, zvērinātu advokāti Karinu Palkovu, tviterī vēsta Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Latvijā tiesībsarga amats ir īpatnējs ar to, ka bijuši trīspadsmit Valsts prezidenti, daudzi ministru prezidenti, Saeimas priekšsēdētāji, valsts kontrolieri un Satversmes tiesas priekšsēdētāji, bet tiesībsargs ir institūcija, ko mūsu valsts vēsturē ieņēmuši tikai divi cilvēki – 1990. gada 4. maija deklarācijas līdzautors un referents Romāns Apsītis un Juris Jansons. Tas uzliek zināmu veidolu, pienākumu plašāk paskatīties uz šīs institūcijas iespējām.
Gan Latvijas Universitātes pasniedzējs Gunārs Kusiņš, gan Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docente, zvērināta advokāte Karina Palkova būtu cienījamas kandidatūras uz tiesībsarga amatu, aģentūrai LETA vērtēja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.
Diskriminācijas kritēriju sadrumstalotība un vienotas pieejas trūkums diskriminācijas veidiem Latvijas tiesību aktos var radīt problēmas to piemērošanā, tā pētījumā "Diskriminācijas situācija Latvijā" secinājis Tiesībsarga birojs.
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18.jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam, piešķirot šādu iespēju arī Valsts prezidentam.