Viņš bija vienīgais izvirzītais kandidāts šim amatam."Pēc Saeimas vēlēšanām salīdzinoši īsā laikā esam daudz paveikuši. Mūsu ministri ir apturējuši nelietderīgu naudas šķērdēšanu Expo izstādes organizēšanā, atcelts konkurss par jaunu nomas līgumu ar privātu firmu par ātrās palīdzības mašīnu nomu," norādīja politiķis, kurš ir arī ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.Viņš pauda, ka ir apstiprināta Latvijas aizsardzības stratēģija un panākts, ka NATO prasību aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta Latvija izpildīs jau 2018.gadā.Tāpat ir sperti pirmie soļi, lai vienkāršotu kopējo lauksaimniecības politiku un atvieglotu darbu bioloģiskajām saimniecībām. "Ir atjaunota diskusija par mikrouzņēmuma nodokļa likmes saglabāšanu 9% apmērā. Ražotājiem, kurus ietekmēja Krievijas ekonomiskās sankcijas, ir pieejama atbalsta programma jaunu eksporta tirgu iekarošanai, kas lielā mērā kompensējusi tos zaudējumus, kuri radās pēc Krievijas sankciju piemērošanas," norādīja Brigmanis.Politiķis piebilda, ka tās ir tikai dažas lietas, kuras izdevies paveikt un nav aizmirsti arī pārējie pirmsvēlēšanu solījumi, tādēļ politiskais spēks turpinās diskusiju par samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai, par straujāku pensiju indeksāciju un izmaiņām veselības aprūpes jomā, lai būtiski samazinātu pacientu līdzmaksājumu, kas šobrīd sasniedz pat 60% no visām izmaksām par medicīnas pakalpojumiem.
Brigmanis arī iezīmēja LZS nostāju pret Krievijas rīcību Ukrainā. Krievija valsts līmenī finansē un atbalsta tādas teroristiskas organizācijas kā Doņeckas un Luganskas tautas republikas, kuras faktiski ir okupējušas daļu Ukrainas teritorijas, norādīja politiķis.
Viņš uzsvēra, ka partija ir stāvējusi pie Latvijas valsts dibināšanas šūpuļa un pašlaik ir nepieciešams skaidri nostāties pret Krievijas agresiju ne tikai vārdos, bet arī darbos. "Karš Ukrainā ir skarba mācību stunda, ka kritiskā brīdī jābūt gataviem sevi aizstāvēt, tādēļ nevaram paļauties tikai uz NATO 5.pantu. Arī pašiem jābūt gataviem reaģēt un aizstāvēt savu valsti," akcentēja Brigmanis.
Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule (LZS) kongresā norādīja, ka LZS un Zaļo un zemnieku savienībai ir iespēja strādāt arī ārpolitikas jomā. Viņa vērsa uzmanību, ka ārpolitika nekad nav bijusi politiskā spēka firmas zīme un tikšanās reizēs ar ārvalstu politiķiem biežāk ir redzami citu partiju politiķi, lai gan LZS biedrs bija izcilais Latvijas pirmā neatkarības perioda ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (LZS) pauda, ka partijas vadībai vairāk jāuzklausa partijas biedru reģionos viedoklis. Gan Dūklavs, gan labklājības ministrs Uldis Augulis (LZS) savās runās pievērsās pārstāvētās nozares jautājumiem.
Augulis cita starpā norādīja uz valdības jau paveikto sociālā nodrošinājuma jomā, kā arī uz nepieciešamību atbalstīt jauniešus, jo jauniešu bezdarba rādītāji ir satraucoši. Labklājības ministra runai ievelkoties, daļa delegātu nodevās savstarpējām sarunām un ar aplausiem pasteidzināja Auguļa uzstāšanās noslēgumu.
Par LZS priekšsēdētāja pirmo vietnieku partijas kongresā tika ievēlēts zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš saņēma 182 delegātu balsis.
Par LZS priekšsēdētāja otro vietnieku ievēlēts Saeimas deputāts Armands Krauze, kurš saņēma 178 balsis.
LZS valdē no Rīgas ievēlēti Iveta Grigule un Reinis Uzulnieks, no Kurzemes Vineta Ķine un Ilze Kļava, no Zemgales Uldis Augulis un Andris Rāviņš, no Latgales Ināra Ostrovska un Sandra Viškure un no Vidzemes Daiga Jurēvica un Didzis Zemmers.
pievienota pēdējā rindkopa