Partiju piedāvājums izglītībā: Ideju trūkums un utopija

Izvērtējot partiju piedāvājumus, Neatkarīgās izglītības biedrības (NIB) valdes priekšsēdētāja Zane Ozola Dienai vispirms uzsver jaunu ideju trūkumu. Turklāt daudz lasāmas vien tukšas frāzes bez konkrētības. Piemēram, populāri ir minēt procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņa sola ilgtermiņā nonākt līdz 6% no IKP, Jaunā konservatīvā partija (JKP) runā par zinātnes finansējumu 1,5 % no IKP, bet Latviešu nacionālisti šajā jomā piedāvā 2%. Ozola norāda: šie skaitļi neko neizsaka, un partijām trūkst izpratnes par izglītības finansēšanu. Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns domā, ka nekorekti ir solīt izglītībai novirzīt konkrētu daļu no IKP: "Sola visiem, bet kam tad finansējumu noņems? Tas ir farss – Latvijā nauda netiek drukāta kā Venecuēlā. Tas ir pilnīgs teātris." Arī citus solījumus budžets nevar iznest. Piemēram, nozarē ir skaidrs, ka nav iespējams pārņemt bērnudārzus valsts pārziņā, ko ir iecerējusi partija KPV LV.

Apkopojot programmās lasīto, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns situāciju raksturo kā bēdīgu. Viņš piekrīt Ozolai, sakot, ka ir "acīmredzams inovatīvu redzējumu un jaunu ideju katastrofāls trūkums". Viņu negatīvi pārsteidz arī šobrīd valdošo politisko spēku kapacitātes trūkums. Būtībā programmās jau esošie procesi ir ietērpti citos vārdos. Par vairākiem aspektiem tiek runāts jau ilgstoši, tāpēc programmās rakstītais ir "pilnīgs bla, bla, bla".

Kalvāns arī novērojis, ka vairākas partijas izvērtējušas, kuri ir aktuālākie temati izglītībā, un uz citu likstām veidojuši savus solījumus, kas, pēc viņa domām, ir ļoti slikts stils. Piemēram, Latviešu nacionālisti norāda, ka pārskatīs neizdevušos izglītības reformu. Ozola piebilst, ka reforma nemaz nav beigusies, tāpēc vairāk būtu jākoncentrējas uz tās veiksmīgu noslēgumu. Tāpat vairāki punkti šajā programmā ir tādi, kam nemaz nevajadzētu pievērst uzmanību, piemēram, vēlme pāriet uz piecu ballu vērtēšanas skalu. Kalvāns pieļauj, ka mazajās partijās nav neviena vadoša speciālista izglītības jomā, tāpēc programmās iekļautie teksti būtībā ir tikai tukši vārdi. Viņš šīs programmas dēvē par "kosmosu". Arodbiedrībā lemts partijām lūgt atsūtīt izvērstās programmas, jo liela daļa partiju iekļāvušas vien vispārīgus priekšlikumus.