Noderēs.Teiksim, pasaciņa par kungu un vagaru. Kungs visādi nerrojis vagaru, dodot viņam glupus rīkojumus. Savukārt vagars nesatricināmi arvien atbildējis: «Es ar tāpat domāju,» tomēr darījis pa savam, ņemot vērā veselo saprātu. Domāju, pasaku nosaukumi vien uzrunā ikvienu Latvijas politiķi. Dažādi Dieva pārbaudījumi, Čiks, Stiprajam taisnība, gudrajam padoms, Kas apēdis sieru, Velna uzdotās mīklas, Tā iet, kad par muļķi dēvē, Meli bez gala utt.Tautas gara mantas būtu noderīga lasāmviela ne tikai politiķiem, bet arī, piemēram, lielajiem cīnītājiem pret nelegāliem ienākumiem. Atceraties pasaku ar skaisto nosaukumu Kungs dabū pērienu? Šim personāžam likās, ka kalpi nepietiekami strādā, un nolīda rijā špionēt, bet kalpi pamanīja un, it kā pārmācot kādu miegamici, sakūla kungam zilus sānus... Iestāžu darbiniekiem (vai arī ZZS) noderīga būs teika no Kurzemes puses par sikspārni. Proti, kad sācies zvēru karš, sikspārnis domājis, kā pārlaist šo trakumu. Tad nu brīžam izlicies par putnu un plivinājies, citbrīd izlicies par peli un līdis pa zemi. Dažu pašvaldības vadītāju varētu ieintriģēt teiksma par Puzes ezeru. Reiz viena sieva braukusi dienas vidū pāri pār ezeru ar laivu. Pēkšņi aiz niedrēm pacēlusies pelēka galva no ūdens un teikusi: «Mīļā sieviņ, pieliec man vienu pirkstiņu klāt!» Sieva tā pārbijusies, ka nav varējusi ne vārda izrunāt. Galva vēl labu brīdi stāvējusi virs ūdens, tad sabrukusi par naudas čupu un, birdama ezerā, vēl ieteikusies: «Simts gadu esmu gulējusi, gulēšu vēl simts gadus.» Šķiet, šādu iespēju nevajag palaist garām...Ja gribas uzdāvināt kādas asākas izjūtas, neaizmirstiet par tādu folkloras daļu kā spoku stāsti. Piemēram, par budžeta konsolidāciju. «Māmiņa nopērk meitai baltas klavieres. Meita sāk spēlēt un pazūd. Atnāk māmiņa, sāk spēlēt un arī pazūd. Atnāk tēvs, uzmanīgi apskatās un pamana, ka klavierēm balto taustiņu vietā klabinās zobi...» Aprij tās baltās klavieres, lai kas pie tām sēstos - Repše vai Vilks. Starp citu - finanšu ministrs jau nu būtu pelnījis dāvanā kādu latvju tautas parunu krājumu. «Kad vilku piemin, vilks klāt», «Jo plikāks, jo trakāks», «Tu kungs, es kungs, bet kas tad to kuli nesīs?» utt. Atjautīgākie var parunās iepīt mūsdienu reālijas: «Klusē kā Kravcovs», «Stīvs kā Repše», «Gaudo kā Krīgers uz nelaimi», «Cilvēks domā, Dombrovskis dara» un tādā garā.Līdzīgi ir ar mīklām, kas, starp citu, attīstās un pieskaņojas mūsdienām. Teiksim: «Ienirst zaļš, iznirst skābs.» Skābēts gurķis. Nu pareizi, bet tikpat labi Vienotība pirms un pēc vēlēšanām. Labi, pieturēsimies pie klasikas. «Viena pati galviņa, simt lakatiņu.» It kā kāpostgalva, bet der arī Saeima. «Astoņi rūķīši vienā šūpulī.» Der - zirņu pāksts un VL-TB/LNNK frakcija.Labi, pietiks piemēru, jo viss šis skaistums bez maksas atrodas internetā; tur arī meklējiet rotaļas, šūpļa dziesmas, anekdotes utt. Citiem vārdiem sakot, dārgie pašmāju sumpurņi, runājošie dzīvnieki, velni un citi pasaku tēli - svētku brīvajos brīžos jel grimstiet tautas gara mantās, kur par jums gana daudz atrodams.
Pasaku stāstītājiem - attiecīgas dāvanas
Kad premjeram šonedēļ žurnālisti jautāja, ko viņš sagaida no Salaveča - dāvanu vai žagarus, valdības vadītājs ierasti nesatricināmi atbildēja, ka akceptēšot abus variantus. Lai kā arī būtu, tātad svinēs gan. Ja viņa partijas biedriem nav īsti skaidrs, ko Valdim dāvināt, iesaku latviešu tautas pasaku krājumu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.