“Neapšaubāmi, valstij jābūt apmierinātai ar savu kandidātu, tas varbūt ir pat galvenais kritērijs. Bet, ja cilvēks nekad nav gājis iekšā auditorijā, kas ir naidīga – un tas tā ir tikai politikā, ja viņam nav šā rūdījuma... Latvijā tomēr var būt pietiekami daudz politiķu, kuru viedoklim sabiedrība varbūt ne vienmēr piekrīt, bet kurus tā tomēr vērtē kā goda vīrus, kas varētu pārstāvēt valsti EK. Vienmēr ir vieglāk meklēt kaut ko malā, kas ir tīrs, skaidrs, bet, ja viņš ir skaidrs kā kristāls, tad viņš nekad nav saskāries ar reālām problēmām. Un politikā ir reālas problēmas, jo politikā tu nekad simtprocentīgi neapmierini cilvēkus. Politikā ir svarīgi parādīt briedumu un spēku, dzīvojot ļoti nekomfortablās situācijās.”
A.Piebalgs intervijā arī norāda, ka nav izslēgta situācija, ka Latvija nesaņem nevienu no portfeļiem, jo par komisāru skaitu valstīm vēl ir jāvienojas.
“Priekšnoteikums, ka Latvijai noteikti ir komisārs, ir veiksmīga Lisabonas līguma ratifikācija, kas ir atkarīga no vairākiem apstākļiem, no kuriem galvenais ir Īrijas referendums. Komisāru izvirzīšana sāksies pēc tam, kad būs skaidrs, uz kura līguma bāzes tas notiek. Bet mēs nezinām, kā Īrijas vēlētāji balsos, nevaram arī simtprocentīgi garantēt, ka līgumu parakstīs Čehijas prezidents, nezinām, ko teiks Vācijas konstitucionālā tiesa. Ceru, ka viss tomēr būs, un domāju, ir pareizi, ka Latvija domā par komisāru, bet formāli nekas vēl nav skaidrs.”
Viņš uzskata, ka turpmāk liela uzmanība Eiropā tiks pievērsta izglītības jomai un, viņaprāt, jāvirza tāds komisārs, kas var strādāt jebkurā nozarē.
“Portfeļu svars mainās. Šobrīd, piemēram, enerģija ir ļoti svarīga, un kurš to varēja teikt, kad es saņēmu šo portfeli? Man nekāda priekšstata par enerģiju nebija, ja neskaita to, ka esmu studējis fiziku. Uzskatu, ka nākamajā komisijā liela nozīme būs tieši izglītības portfelim, lai arī varētu teikt, ka tur kopienas nozīme ir neliela. Domāju, izglītībai varētu būt ļoti augsts lidojums, jo zināšanu ziņā mums kvalitatīvi jāmainās visā Eiropā – gan profesionālajā, gan vispārējā izglītībā, un, domāju, EK tur varētu spēlēt ļoti lielu lomu.”