Viņasprāt, šī prezidenta funkcija pēdējos gados ir "varbūt mazliet aizmirsa". Pēc Pinto vārdiem, sabiedrības gaidu pārtulkošana politikā izpaustos kā iekšpolitikas instrumentu izmantošana - darbs ar valdību un valdības vadītāju, valdības sēžu sasaukšana nepieciešamības gadījumā, kā arī rūpīgs darbs likumdošanā, lai nepieciešamības gadījumā nosūtītu atkārtotai caurskatīšanai likumprojektus, kuri nav pieņemti pietiekami drosmīgi vai kuros nav atspoguļotas sabiedrības intereses.
Prezidentam būtiski esot arī īstenot valsts ārpolitiku, nododot skaidru vēstījumu sabiedrotajiem par Latvijas nemainīgu atbalstu Ukrainai un neatraujamo piederību Rietumu un Ziemeļeiropas saimei.
Jautāta, vai Latvijai būtu nepieciešams tautas vēlēts prezidents, Pinto atbildēja, ka pirmais solis ir aktīvi un prasīgi izmantot jau esošās Valsts prezidenta funkcijas. "Tas arī būtu lakmusa tests, vai tiešām ir jāpaplašina prezidenta pilnvaras vai arī vienkārši ir nepieciešams tās piepildīt ar patiesu degsmi, zināšanām un prasīgumu iepretim politikas ikdienas lēmumiem," norādīja Valsts prezidenta amata kandidāte.
Viņa atturējās prognozēt savas izredzes tikt ievēlētai, bet tā vietā aicināja koncentrēties uz idejām un kandidātu saturisko piedāvājumu.
Lūgta komentēt savu sāncenšu stiprās puses, Pinto atzina, ka katrs no viņiem ir izcels un ar savu redzējumu.
Kā ziņots, maija pēdējā dienā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā pārstāvētās partijas ir pieteikušas trīs kandidātus. Valdošajā koalīcijā ietilpstošais "Apvienotais saraksts" augstajam amatam virza savu dibinātāju, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, premjera partija "Jaunā vienotība" prezidenta krēslam piedāvā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, bet opozīcijā esošā frakcija "Progresīvie" prezidenta postenim virza publiskās pārvaldības eksperti Pinto. Nevienam no šiem kandidātiem pagaidām nav skaidra balsu vairākuma, lai uzvarētu vēlēšanās.