ĀM skaidro, ka rīkojuma projekts tiek izstrādāts saskaņā ar šā gada janvārī valdībā pieņemtiem noteikumiem par dienesta pasēm, kas paredz, ka Valsts kancelejas direktorei izsniedzama Latvijas dienesta pase.
Lai rīkojums stātos spēkā, tas jāpieņem Ministru kabinetā.
Veismane aģentūrai LETA uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājas pienākumos ietilpst pārstāvēt Latvijas valsti starptautiskos pasākumos, piemēram, decembrī plānota augstāko valsts pārvaldes ģenerāldirektoru sanāksme Stokholmā. Tāpat kā starptautiskā eksperte dažādos pasākumos viņa vienmēr pārstāvot Latvijas valsti, tāpēc diplomātiskā pase esot ļoti noderīga un svarīga.
Valsts kancelejas vadītāja arī norāda, vai šajā gadījumā ir jautājums par diplomātiskās pases atņemšanu tikai viņai, vai arī tiks pārskatīts viss šādu dokumentu saņēmušo cilvēku saraksts valsts pārvaldē, kaut vai izvērtējot ieņemamo amatu un lēmumu atbildību.
LETA jau ziņoja, ka jautājums par diplomātisko un dienesta pasu izsniegšanas un lietošanas kārtību aktualizējās pēc tam, kad Valsts kancelejas vadītājas Veismanes iecerēto atvaļinājuma ceļojumu uz Ēģiptes kūrortpilsētu Hurgadu pārtrauca šīs valsts robežsargi, neielaižot viņu valstī. Viņa uz Ēģipti bija devusies ar diplomātisko pasi.
ĀM norādīja, ka diplomātisko pasi var izmantot, tikai oficiāli pildot dienesta pienākumus. Sākotnēji Likumā par diplomātisko pasi bija speciāls punkts, kurš noteica, ka "diplomātiskās pases aizliegts izmantot privātiem, tūrisma un citiem neoficiāla rakstura ceļojumiem". Vēlāk šo punktu ar grozījumiem svītroja no likuma, taču ĀM uzskata, ka likuma pirmajā pantā, kas noteic, ka diplomātiskā pase apliecina, ka tās uzrādītājs ir oficiāls Latvijas pārstāvis ārvalstīs, jau paredzēts, ka minēto dokumentu var izmantot, tikai oficiāli pildot dienesta pienākumus.
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) drīz pēc tam uzdeva ĀM Konsulārajam departamentam izvērtēt pašreizējo diplomātisko un dienesta pasu izsniegšanas kārtību.
Ministra preses sekretāre Una Pušpūra aģentūru LETA informēja, ka Riekstiņš patlaban saņēmis Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta pārskatu par diplomātisko un dienesta pasu turētājiem.
Pēc pašreizējiem datiem apmēram desmit personām, kuru rīcībā ir diplomātiskās pases, ir zudis tiesiskais pamats lietot šo dokumentu. ĀM jau ir izsūtījusi atkārtotus atgādinājumus šiem cilvēkiem pases iesniegt Konsulārajā departamentā, un, ja līdz šā gada novembra beigām pases netiks nodotas, tad tās tiks pasludinātas par nederīgām.
Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) prasīja no Veismanes skaidrojumus par diplomātiskās pases izmantošanu privātā braucienā.
Viņš, šodien uzzinot par šāda rīkojuma projekta tapšanu ĀM, sacīja, ka šis jautājums ir ĀM kompetencē. Valdības vadītājs vēl nav saņēmis no Veismanes pieprasītos skaidrojumus, taču viņš šajā lietā redz ētisko pusi, kas ir "zem jautājuma zīmes", un juridisko pusi, kas ir sarežģīta. Proti, no vienas puses, lai arī likumdevēja griba, svītrojot no likuma pantu, kas aizliedz izmantot diplomātisko pasi privātiem braucieniem, neesot bijusi šādu soli atļaut, taču, no otras puses, šis pants juridiski no likuma ir svītrots.
Pati Valsts kancelejas vadītāja iepriekš žurnālistiem skaidroja, ka likumdošana neaizliedz augstām valsts amatpersonām braucienos izmantot piešķirto diplomātisko pasi. Arī atvaļinājuma laikā Veismane pārstāvot valsti un pildot savus darba pienākumus, piemēram, atbildot uz daudzajiem telefona zvaniem.
Tāpat diplomātiskās pases īpašnieks kādās specifiskās situācijās varot sniegt palīdzību citiem cilvēkiem.
Tāpēc, lai gan "cik juristu, tik viedokļu", tomēr Valsts kancelejas vadītāja ir pārliecināta, ka viņa varējusi izmantot diplomātisko pasi savā atvaļinājuma braucienā uz Ēģiptes kūrortpilsētu Hurgardu.