Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Politiķiem līdz sekmīgai atzīmei pietrūkst

Krietni vairāk par pusi - 69 procenti - Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka kopš 2011. gada 23. jūlija referenduma par 10. Saeimas atlaišanu politiskā vide nemaz nav mainījusies. Tas atklājies pētījumu kompānijas TNS aptaujā sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes.

11% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka politiskā vide ir mainījusies uz pozitīvo pusi, savukārt 14 procenti norāda, ka politiskā vide kopš šī referenduma ir mainījusies uz negatīvo pusi. 6% iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Dienas aptaujātajiem Latvijas politiķiem un ekspertiem šāds rezultāts nav pārsteigums. 

"Es ietilpstu šajos 69 procentos," saka politologs Ivars Ījabs. Viņš pēc sarunām ar politiķiem un dažādiem cilvēkiem nonācis pie pārliecības, ka 10. Saeima, kuru atlaida toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, sastāva ziņā bija labāka nekā turpmākās. Viņš atzīst, ka Andris Šķēle un Ainārs Šlesers (PLL), kuri bija 10. Saeimā, neesot briesmīgākais, kas ar mūsu parlamentu var notikt. "Esmu runājis ar Valdi Zatleru - viņam ir argumenti, ka ir atcelta lokomotīvju sistēma vēlēšanās utt. Taču esam ieguvuši Saeimas ar apšaubāmas kvalitātes deputātiem. Ja mērķis bija dabūt ārā no Saeimas Šķēli un Šleseru, vietā ieguvām veselu baru ar nekompetentiem populistiem," skarbs ir Ījabs. Tomēr viņš nepiekrīt aptaujas dalībnieku dotajam zemajam 12. Saeimas darba vērtējumam - 3,8 punkti skalā no viens līdz desmit. Izglītības sistēmā šāds vērtējums nozīmē nesekmību.

Politologs Juris Rozenvalds arī atzīst, ka Saeimas prestižs ir zems, kaut arī kopš 10. Saeimas laikiem tas esot paaugstinājies. Aptaujas datus par politisko vidi viņš komentē vispārīgi: "Ne tikai Latvijā, bet Latvijā īpaši, ir tradīcija neuzticēties politiskajai varai. Ir spēcīga tendence, cerība, ka atnāks kārtīgs līderis un visu atrisinās. Ar to saistās arī cerības uz visas tautas vēlētu prezidentu." Uzticību politiķiem nevairo arī pēdējā laika notikumi, piemēram, stīvēšanās ap KNAB. No vienas puses, cilvēki labprāt izmanto demokrātiskās sabiedrības priekšrocības - iespēju paust savu viedokli -, bet vienlaikus iedzīvotājiem ir zema uzticēšanās tam, ka viņu viedoklis tiek uzklausīts.

Latvijas sabiedrībai spēcīgs dzinulis bija iestāšanās ES un NATO, bet pēc 2004. gada notika atslābums. "Cilvēkiem ir pamats kritiski izturēties, to pierāda gan problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), gan skandalozais piemērs ar Salacgrīvu, kur apspriež dzelzceļa maršrutu, kas vēlāk izrādās pretrunā ar normatīvajiem aktiem. Tā nav speciāla muļķošana, bet kāds ierēdnis nav paskatījies vajadzīgajos dokumentos," norāda Rozenvalds.

"Cilvēki gaidīja vairāk," atzīst VZatlers un piebilst, ka neviens gan neuzdod jautājumu, kā būtu, ja Saeima toreiz nebūtu atlaista. "Pie labām lietām ātri pierod, un rodas jaunas problēmas. Pie tās likumu paketes, kas tika pieņemta, lai uzlabotu sabiedrību, tagad ir pierasts un to atbalsta arī tie, kas toreiz bija pret pārmaiņām," viņš uzskata. 

Visu Ata Rozentāla rakstu lasiet pirmdienas, 25.jūlija laikrakstā Diena

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas