Premjers stingri uzsvēra, ka no pievienotā vērtības nodokļa celšanas "mēs varēsim izvairīties, ja spējām konsolidēt budžetu par 500 miljoniem, tad tagad arī pie 50 miljonu samazināšanas to varēs". Ziņu, ka valdība varētu paaugstināt PVN jaunajā gadā, iepriekš pieļāva Tautas partijas pārstāvis Vents Armands Krauklis. Premjers sacīja, ka PVN paaugstināšana ir koalīcijā jau izdiskutēta kā nepieņemama.
V.Dombrovskis arī uzsvēra, ka ar aizdevējiem ir panākta vienošanās, ka konsolidācija nepieciešama vēl par 50 miljoniem, nevis 55 – 60, kā izskanējis iepriekš.
Kā liecina FM sagatavotā informācija koalīcijas partneriem, kas šodien nonāca žurnālistu rīcībā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi rosināts paaugstināt līdz 26% (par 3 procentpunktiem), no 10 līdz 15% rosināts paaugstināt iepriekš konceptuāli atbalstītā kapitāla nodokļa likmi, rosināts pilnībā atcelt attaisnotos izdevumus par izglītību un ārstniecības pakalpojumiem, kurus līdz šim varēja atgūt Valsts Ieņēmumu dienestā 300 latu apmērā.
FM iecerējusi pazemināt nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošām personām no pašreizējiem 63 latiem uz 50 latiem mēnesī.
Starp nodokļu paaugstināšanas priekšlikumiem ir arī ierosinājums samazināt nodokļa atlaidi par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām no šobrīd noteiktajiem 85% līdz 25% no ziedotās summas.
FM rosina ieviest progresīvo nekustamā īpašuma nodokli. Piedāvāti trīs nodokļa likmes varianti, kas atkarīgi no īpašuma kadastrālās vērtības. No FM dokumenta izriet, ka īpašumiem, kuru kadastrālā vērtība ir līdz 40 000 latu likme būs 0,1%; no 40 000 – 75 000 latu likme būtu 0,2%; savukārt īpašumiem ar kadastrālo vērtību lielāku virs 75 000 latu likme būtu 0,3%.
FM rosina arī ieviest nodokli dabasgāzei un sašķidrinātajai gāzei. Pieļauts, ka nodokli dabasgāzee piemēros, ja to izmantot kā kurināmo 0,42 lati par Gj, savukārt gāzei kā degvielai 1,85 lati par Gj.
No FM sagatavotā dokumenta izriet, ka kopumā ir desmit papildus nodokļu celšanas priekšlikumu. Tomēr žurnālistu rīcībā nonākušajā dokumentā redzami ir septiņi. Līdz ar to nevar izslēgt, ka bez minētajiem valdība varētu izskatīt vēl kādus priekšlikumus.
Lēsts, ka kopumā ar minētajām nodokļu izmaiņām 2010.gadā budžetā papildus ienāks 59,57 miljoni latu. Lielāko artavu – 31,83 miljonus - dotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes celšana.
No tā sauktā kapitāla pieauguma nodokļa likmes celšanas pēc FM aplēsēm nākamā gadā papildus varētu gūt 10,95 miljonus latu, pazeminot nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošām personām – 11,29 miljonus. FM piedāvātais progresīvais nekustamā īpašuma nodoklis budžetu papildinātu par 0,5 miljoniem latu, savukārt nodokis dabasgāzei – par 5 miljoniem.
Pēc sarunām ar startptautiskajiem aizdevējiem valdība ir saņēmusi iebildumus par vairākām 2010.gada budžeta projekta pozīcijām, kuru apjoms veido 150 – 200 miljonus latu. Tomēr premjers V.Dombrovskis ir paziņojis, ka konsolidācija ir jāveic par 55 – 60 miljoniem. Aizdevēji ir norādījuši, ka daudzas no budžeta izdevumu pozīcijām nav ilgtspējīgas, jo izdevumi mehāniski pārcelti no nākamā gada uz turpmākajiem. Saskaņā ar memorandu, kas noslēgts ar aizdevējiem, valdībai nākamā gada budžeta deficīts ir jākonsolidē par 500 miljoniem latu.
Piektdien paredzēta koalīcijas partiju sanāksme, kurā cer panākt vienošanos par papildus pasākumiem budžeta konsolidācijā. Piektdien notiks arī valdības ārkārtas sēde.
(papildināta ar pirmajām rindkopām)