Ministrijas ziņojumā teikts, ka prioritāro nozaru saraksta veidošanā tika izmantotas Latvijas Bankas pētījumā gūtās atziņas, kura nozaru vērtēšanai lietoja trīs kritērijus: eksporta potenciāls, ieguldījums pievienotās vērtības līmeņa kāpināšanā un nelielas industriālās bāzes klātbūtne. Pētījums veikts, izmantojot pirmskrīzes datus. Krīze maina situāciju tirgū un kādreiz konkurētspējīgas nozares tagad un vēl jo vairāk nākotnē var tādas vairs nebūt. Tas, pirmkārt. Otrkārt un galvenokārt nav definēts pats tautsaimnieciskā izdevīguma jēdziens. Turklāt, izmantojot vairākus kritērijus, neizdalot noteicošo, reāli nav iespējams gūt skaidru rezultātu. Vērtēšanas kritērijus nevar izvēlēties patvarīgi. Tie izriet no valsts ekonomikas attīstības galvenā uzdevumu jeb mērķa, kurš diemžēl Latvijā vēl nav skaidri formulēts. Te pamācoša ir Anglijas XIX gs. politiķa Palmerstona izteiktā atziņa, proti, ka Anglijai nav pastāvīgu draugu un pastāvīgu ienaidnieku, bet ir tikai pastāvīgas intereses. Vērojot Latvijā īstenoto ekonomisko politiku, rodas iespaids, ka Latvijai it kā ir draugi un ienaidnieki (patiesi vai šķietami?), bet nav savu pastāvīgu interešu. Bez tautsaimniecības attīstības galvenā mērķa (pamatinterešu) izpratnes nav iespējams izveidot skaidrus kritērijus uzņēmumu un nozaru efektivitātes un atbilstības Latvijas interesēm noteikšanai. Manuprāt, Latvijas pastāvīgām interesēm jāsatur šāds galvenais uzdevums: izveidot un uzturēt Latvijā tautsaimniecības un sociālās sfēras potenciālu, kas nodrošina iedzīvotājiem darba un dzīves apstākļus līdzīgus tiem, kādi ir attīstītajās valstīs. Nesasniedzot šo potenciālu, nevar nodrošināt iedzīvotāju normālu ataudzi, novērst to talantīgākās daļas emigrāciju, resp., latviešu nācijas iznīkšanu.Tautsaimniecības potenciāla raksturošanai var izmantot vairākus rādītājus. Visplašāk lietotais – iekšzemes kopprodukts (IKP) - rāda attīstības dinamiku un, attiecinot uz vienu iedzīvotāju, dod iespēju gūt tuvinātu priekšstatu par atsevišķu valstu sasniegto līmeni. Korekti noteikt iedzīvotāju labklājības līmeni un veikt starpvalstu salīdzinājumus ar to nav iespējams, jo ne visu valstī radīto IKP var izlietot iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai un attīstībai nepieciešamo uzkrājumu veidošanai. Precīzākais tautsaimniecības potenciāla un tautas labklājības līmeņa rādītājs ir neto nacionālais ienākums (NNI). To iegūst, koriģējot IKP ar starpvalstu norēķinu summām, galvenokārt par ārvalstu darbaspēka un kapitāla izmantošanu un izslēdzot pamatlīdzekļu amortizāciju. NNI izsaka labumu vērtību, kas radīti analizējamā laikposmā un tiek izlietoti iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai. Abstrahējoties no iedzīvotāju mantiskās noslāņošanās, ir acīmredzams - lai sasniegtu augstāku tautas labklājības līmeni, nepieciešams lielāks NNI apjoms.Neraugoties uz to, ka NNI daudz precīzāk nekā IKP atspoguļo radīto labumu apjomu, to izmanto samērā maz galvenokārt tāpēc, ka tā aprēķināšana ir darba un laika ietilpīga. Saimnieciskās darbības objektos radītās PV kopējā summa, pieskaitot produktu (pievienotās vērtības, akcīzes un muitas) nodokļus, veido tautsaimniecības kopējo IKP. Tā kā PV struktūra nozarēs un atsevišķos uzņēmumos ir atšķirīga, vienāds PV apjoms nenozīmē arī vienādu pienesumu Latvijas NNI palielināšanā. Satrauc tas, ka presē un pat valdības dokumentos (arī minētajā informatīvajā ziņojumā) aplami tiek lietots PV jēdziens, attiecinot to uz kādu produktu.PV veidojas saimnieciskās darbības objektā, un to nosaka no ieņēmumiem, kas saņemti par konkrēto izstrādājumu (vai pakalpojumu), atskaitot tā maksājumus citiem uzņēmumiem par piegādātajiem ražošanas komponentiem un sniegtajiem pakalpojumiem. PV veido: darba izmaksas, kapitāla izmaksas, nodokļi un uzņēmuma tīrais ienākums. Šo posteņu attiecības jeb PV struktūra uzņēmumos ir atšķirīga. No Latvijas interešu viedokļa svarīgs ir pat ne tik daudz iegūtais PV apjoms, bet gan tas, kāda tā daļa paliek valstī (veido NNI) un kalpo tautas labklājības nodrošināšanai. No visas PV, īpaši, ja objekta īpašnieks ir nerezidents, Latvijas NNI palielina galvenokārt darba izmaksas un uzņēmuma maksātie nodokļi.Uzņēmumos, kuros ražošanas procesā iegūst lielāku PV, Latvijas ieguvums (nodarbināto atalgojums un budžeta ieņēmumi) ne vienmēr ir lielāks. To uzskatāmi apliecināja mūsu pirms dažiem gadiem veiktais koksnes pārstrādes uzņēmumu apsekojums. Salīdzinot Latvijas ieguvumu no viena kubikmetra apaļkoksnes zāģmateriālu ražošanai, darba izmaksu un nodokļu daļas īpatnējais svars uzņēmuma PV bija 34,2 – 77,9% robežās. Uzņēmuma atbilstības Latvijas interesēm (tātad - prioritātes) kritērijs ir nevis izgatavojamās produkcijas lietiskais veids un PV apjoms, un pat ne eksports, bet naudas daudzums, kuru tie ienes valsts neto nacionālajā ienākumā, attiecinot uz vienu nodarbināto vai izmantoto dabas resursu vienību. Minētā kritērija izmantošana nebūt nenoliedz PV un IKP rādītāju nozīmi. Tā kā NNI ir IKP daļa, bez pēdējās nevar būt arī pirmās. Tāpat būtiski ir arī objekta modernizācijas, darba ražīguma, konkurētspējas, eksportspējas un citi jautājumi. Tomēr tie ir tikai galvenā mērķa sasniegšanas līdzekļi. Raugoties no Latvijas valsts (sabiedrības) viedokļa, tiem jāveicina naudas masas pieaugumu, kas no saimnieciskā objekta nonāk iedzīvotāju rīcībā darba samaksas un valsts konsolidētajā kopbudžetā nodokļu veidā. Tēlaini runājot - Latvijai vajadzīgi (ir prioritāri) uzņēmumi, kas ražo naudu, neatkarīgi no to īpašnieku valstiskās piederības un izgatavotās produkcijas lietiskā veida un apjoma.
Prioritārie uzņēmumi – tie, kas ražo naudu
Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā «Par priekšlikumiem ekonomikas atveseļošanai vidēja termiņa periodā», nosauktas prioritārās nozares un iezīmēti finanšu resursi to attīstības veicināšanai. Augusta nogalē notikušajā Latvijas izaugsmei un labklājībai veltītajā konferencē, uzskatu vienotība šajā jautājumā netika panākta.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.