Kritēriji prezidenta izvēlei būtu saskaņojami ar to, ko šīs prezidents teica, stājoties amatā, - ka viņš grib būt tautas prezidents. Proti, lai būtu redzējums uz tautu, uz valsti kopumā.
Pašreizējam prezidentam par labu runā arī daudzās vizītes reģionos. Tas palīdz neatrauties no reālās dzīves, kas praktiski jau notiek šajās dažādajās Latvijas teritorijās, kurās cilvēki dzīvo. Sabalansēt cilvēku reālo dzīvi ar valsts politiku un arī ārpolitiku, kas zināmā mērā ir viņa atbildībā, ir prezidenta pienākums. Pašvaldības un tajās dzīvojošie cilvēki ir valsts pamats, uz kā var būvēt visu pārējo.
Prezidenta kandidātam svarīgas ir arī cilvēciskās īpašības - lai sliktās īpašības, kas mums nepatīk, viņā nedominētu. Šīs īpašības cilvēkā vai nu ir, vai nav. Profesionalitāti var iemācīties, un Zatlera kungs ir tam piemērs.
Nav jau tādas institūcijas, kuru beidzot cilvēks iegūst kvalifikāciju «Valsts prezidents». Lai kāda būtu dzīves pieredze vai izglītības līmenis, nonākot šādā amatā, ir jāmācās.
Vajag arī pedagoga un psihologa talantu, jo prezidentam pārsvarā jāstrādā ar cilvēkiem, jāspēj pārliecināt. Demokrātijā vienīgais veids ir izskaidrot un pārliecināt, tas turklāt jādara ar vienkāršiem vārdiem. Tas ir smags darbs.