Tā būtu iespēja palielināt atlīdzību valsts iestādēs nodarbinātajiem, lai spētu konkurēt ar privāto sektoru. "Taču vispirms ir jāveic reforma, tikai pēc tam tiks risināts atlīdzības jautājums," trešdien uzsvēra Citskovskis.
Šī nebija pirmā reize, kad Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti iepazinās ar kādu valsts pārvaldes reformu plānu. Pēdējo reizi tas notika martā, kad tādu dokumentu prezentēja toreizējais Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.
"Mēs jau devām savu svētību Krieviņa kungam. Lai Dievs dotu… bet es vairs tam neticu," sacīja Nellija Kleinberga (LRA).
Arī Viktors Valainis (Vienotība) bija skeptisks: "Es neredzu lielu atšķirību starp tām prezentācijām, kas te jau ir rādītas."
Deputāti vēl atgādināja, ka ir priekšvēlēšanu gads, to apzinās arī Citskovskis. Taču viņu iedrošinot premjera Māra Kučinska (ZZS) atbalsts reformai, un arī kancelejas vadītājs pats tai ticot. "Man ir sajūta, ka lēmumu mēs pieņemsim, bet grūtākais būs panākt, lai pēc trim gadiem būtu rezultāts," atzina Citskovskis.
Valsts pārvaldē kopā ir ap 58 000 nodarbināto, bet viņu skaita samazināšana neattieksies uz karavīriem, Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs un valsts drošības iestādēs strādājošajiem. Tāpat nesamazinās to darbinieku skaitu, kuri strādā Eiropas Savienības fondu apgūšanas sektorā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 2. novembra, numurā!
nopakaļus
Zobs Kaulā