Einara Repšes pieteiktās biedrībasLatvijas attīstībai dibinātāji, kuru vidū ir vairāki uzņēmēji, iespējamo nepieciešamību veidot jaunu partiju saista ar to, vai kāda no esošajām partijām ieklausīsies tās aicinājumā pievērsties uzņēmēju problēmām. Ja viņi palikšot nesadzirdēti, tad «nevar izslēgt, ka uz šo ideju bāzes taps jauna partija», sacīja Edgars Jaunups.
Repši gatavo uznācienam
E. Repše un E. Jaunups ir Vienotības biedri. Tas nebūtu nekas ārkārtējs, jo, kā intervijā Neatkarīgajā atgādināja trešais abu domubiedrs Dans Titavs, kurš vairs nav partijā, tad Vienotībā ir arī Sarmītes Ēlertes veidotās Meierovica biedrības biedri. Neveiklā situācijā Vienotība nonāk brīdī, kad abi politiķi sāk stāstīt par jaunas partijas veidošanu. Nesen E. Repše tālruņa īsziņā Dienai gan rakstīja: «Vienotība lielā mērā, pateicoties Dombrovskim [Valdim] un Āboltiņai [Solvitai], ir ļoti nopietns politiskais spēks un es vēlu viņiem sekmes. Ne mazākajā mērā nevēlos izrādīt necieņu, ne arī traucēt darbā. Taisni otrādi - esmu orientēts uz sadarbību ar visiem politiskajiem spēkiem, kas strādā pie Latvijas attīstības.»
Vairākkārt norādīts uz Latvijas attīstībai līdzību ar Tautas partijas un LPP/LC izveidoto apvienību Par labu Latviju!pirms 10. Saeimas vēlēšanām - arī tā tapa ar uzņēmēju atbalstu un viņu intereses pieteica kā prioritāti, bet pat ar milzīgu kampaņu neguva cerēto atbalstu. E. Jaun-ups te saskata atšķirības - ja PLL pieteica sevi pusgadu pirms vēlēšanām, tad E. Repšes biedrība izveidota drīz pēc vēlēšanām. Ja PLL karojusi ar varas partijām, tad Latvijas attīstībai vēloties ar tām sadarboties, piedāvāt vīziju par atbalstu ražotājiem un tikai tad, ja politiķi nespēšot viņu problēmas risināt, nevarot izslēgt partijas veidošanu.
E. Jaunups esot noguris atbildēt, kāpēc to nevarot darīt Vienotībā. «Tāpēc, ka neredzu Vienotībā politiķus, kas runātu ar uzņēmējiem un kuriem ražotāji būtu prioritāte,» teica E. Jaunups, kuram savulaik Vienotībā bija ļoti liela ietekme. Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis uz rūpēm par uzņēmējiem raugās plašākā kontekstā - viņaprāt, vispirms jāgādā, lai viņiem būtu pieejami resursi un konkurētspējīgā cenā. Valdība rūpējas par sabalansētu budžetu un ar labu kredītreitingu nodrošinot kredītresursu pieejamību. Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa pakāpeniska samazināšana līdz 2015. gadam esot uzņēmēju interesēs.
Skepse par E. Repšes iespējām atkārtot tādu uznācienu, kāds izdevās ar Jauno laiku 2002. gadā, saistīta ar šaubām, vai E. Repše pārliecinās, ka ir prognozējams politiķis, jo šajos gados ir gājis visādi. Bijušas gan neskaidrības par viņa finanšu darījumiem, gan izbrīns par plašo hobiju loku, gan periodi, kad viņš nerunāja ar medijiem. Tagad atkal ir iestājies tāds posms, un uz daļu jautājumu politiķis nevēlas atbildēt. «Repše patiešām bija līderis, ja vien ik pa laikam nebūtu atslēdzies no lomas,» atminas kāds bijušais kolēģis. Varbūt arī E. Repše netiecas dabūt Saeimā tik daudz vietu kā pirms desmit gadiem, jo - lai iegūtu izšķirošo zelta balsi, reizēm pietiek pārvarēt 5% barjeru, spriež viņa pagaidām vēl partijas biedri.
Sudraba šogad nerunās
Sociologs A. Freimanis kā nopietnāko draudu Vienotībai minējis tieši jauna, alternatīva politiskā spēka izveidošanos, vispirms pieminot valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, bet par viņas nodomiem vismaz līdz gada beigām varēs tikai minēt. «Kamēr esmu valsts kontrolieres amatā, par citiem plāniem nedomāju,» Dienai atbildēja I. Sudraba, lūgta izteikties par šo tematu.
(Visu rakstu lasiet 13.septembra laikrakstā Diena)