Diskusija par sabiedrisko mediju finansējumu 2010.gadam un to nākotnes modeli notika pēc Nacionālās radio un televīzijas padomes iniciatīvas Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) vadībā . Diskusijā piedalījās pārstāvji no NRTP, Saeimas, sabiedriskajiem medijiem, kā arī eksperti mediju jautājumos. Uz diskusiju premjers iepriekš uzaicināja Arvilu Ašeradenu, Intu Brikši, Andu Rožukalni, Jāni Domburu, Ediju Bošu, Dmitriju Petrenko un Ģirtu Ozolu.
Dalībnieki atzina, ka ir svarīgi definēt sabiedrisko mediju vīziju un izvērtēt to pārvaldības formu efektivitāti, kā arī izvērtēt nacionālā pasūtījuma saturu, lietderību un atbilstību sabiedrības interesēm un vajadzībām. Diskusijas dalībnieki atzina, ka sabiedriskiem medijiem ir izšķiroši nozīmīga loma vienotas valsts kultūras un informācijas telpas radīšanā. Eksperti uzsvēra, ka pazūdot sabiedriskajiem medijiem sabiedrība var kļūt aizvien atsvešinātākā un fragmentārākā, bez vienotas valstiskās un kultūras identitātes. Tādēļ ir nozīmīgi pārvarēt dramatiskās pārmaiņas mediju vidē un tirgū, kad sabiedriskajiem medijiem reklāmas tirgus ir būtiski sarucis.
Diskusijas sākumā Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis informēja par sabiedrisko raidorganizāciju finansējumu, norādot, ka vispārējas valsts budžeta izdevumu sadaļas samazināšanas apstākļos sabiedrisko mediju finansējumu 2010.gada budžetā nav iespējams palielināt. Nākamā gada budžetā bāzē plānots par 25% mazāks līdzekļu apjoms nekā tas bija šogad.
NRTP vadītājs Abrams Kleckins klātesošajiem uzsvēra, ka līdz šim laikam tā arī nav juridiska pamatojuma mediju apvienošanai. Šāda politiskā uzstādījuma lēmuma nav bijis, par Ā. Kleckina teikto vēsta ziņu aģentūra LETA. Kleckins arī atzina, ka pie tik drastiska finansējuma samazinājuma, kurš tiek plānots nākamā gada budžetā, nevarot runāt par mediju apvienošanu un kvalitatīvu darbu. Pēc viņa teiktā, patlaban plānotais finansējums sabiedriskajiem medijiem uz vienu mājsaimniecību ir 8 eiro jeb 5,62 lati, taču vidēji citur Eiropā tie ir 120 līdz 140 eiro jeb 84,33 līdz 98,39 lati. "Man nav nekādu pretenziju, ka veidotos sabiedriskas grupas viedokļu paušanai, bet pieņemt lēmumus par sabiedrisku mediju var tikai likumā pilnvarota iestāde, citādi mēs atgriezīsimies padomju laikos," sacīja Kleckins.
Mediju eksperte Inta Brikše diskusijās gan atzina, ka esošajā situācijā nepieciešams izveidot vienotu sabiedrisko mediju, kurā iespējams apvienot žurnālistu spēkus, lai tiktu izveidots viens stiprs medijs, vēsta LETA. Svarīgi, lai būtu vīzija, kādu sabiedrisko mediju valsts vēlas redzēt.
Savukārt Arvils Ašeradens diskusijā prognozēja, ka samazinātais finansējums neizbēgami nozīmēs dramatiskas pārmaiņas mediju dzīvē, jo būs jāpieņem ļoti skarbi lēmumi par to, kāds šis sabiedriskais medijs būs nākotnē. Pēc viņa domām, sabiedrībai, politiķiem, ekspertiem, valdībai jānāk kopā un jāmeklē risinājumi. Pēc iespējas ātrāk jāizstrādā ilgtermiņa redzējums par to, kādu sabiedrisko mediju mēs gribam redzēt, un ir jārunā par modernu, mūsdienīgu mediju. "Šī visa kontekstā arī jāpieņem lēmumi, kā nākamgad rīkosimies, un jāuzsāk darbs pie sabiedriskā medija izveides," sacīja Ašeradens.
Savukārt Saeimas deputāts Oskars Kastēns (LPP/LC) diskusijās par sabiedrisko mediju apvienošanu aicināja domāt arī par sabiedrisko mediju uzraudzību un stingrāku to pārvaldi nākotnē.