Nekā personīga atgādināja, ka Bērziņš amatā savulaik nonāca, pateicoties opozīcijā esošo Saskaņas centra (SC) deputātu balsīm. Tomēr kreisā spārna politiķu cerības, ka Bērziņš pateicībā par to nodrošinās viņiem vietu valdībā, triju gadu laikā nepiepildījās.
Mazpazīstamā "zaļzemnieku" deputāta, kādreizējā Unibankas vadītāja Andra Bērziņa ievēlēšana augstajā Valsts prezidenta postenī bija atlaistās 10.Saeimas viens no pēdējiem darbiem. Par viņu nobalsoja zaļie zemnieki un apvienība Par labu Latviju, trūkstošās balsis sagādājot opozīcijas deputātiem no SC.
Tā kā Bērziņam miljonāra statusu savulaik nodrošināja pazīšanās ar Andri Šķēli, eksbaņķieris prezidentūras pirmajos mēnešos smagi pūlējās, lai noņemtu sabiedrībās acīs uzspiesto "oligarhu drauga" zīmogu. Viņš komandā uzaicināja divus spēcīgus juristus, Aivara Lemberga daudz kritizēto bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti un Saeimas juridiskā biroja padomnieku Edgaru Pastaru. Bērziņš atteicās no eksprezidenta Zatlera izremontētās rezidences Jūrmalā, ierosināja samazināt prezidenta sociālās garantijas pēc prezidentūras beigām, un paziņoja, ka savu prezidenta algu turpmāk ziedos skolām. Tomēr jau pēc kāda laika Bērziņš neuzskatīja par savu pienākumu vairs stāstīt, kam algu ziedo un vai vispār ziedo.
Bērziņa būtiskākā likumdošanas iniciatīva ir palielināt premjera pilnvaras un atbildību. Citu nav. Viņš nav kritizējis sabiedrībai svarīgas jomas, piemēram, tiesnešu dīvainos spriedumus, par ko arvien vairāk runā uzņēmēji. Taču pašam Bērziņam sanācis iekulties kādā kukuļošanas skandālā, vairākās neformālās sarunās ar bijušo partijas biedru Andi Kāpostu apspriežot iespējas paglābt no soda kādu dzērājšoferi.
Saeimas deputāts, Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis Nekā personīga solīja atbalstu Bērziņa kandidatūrai. "Ja viņš pateiks, ka viņš startēs, es personīgi, neatkarīgi no tā, kādi būs citi konkurenti, balsošu par viņu". Brigmanim ir svarīga Bērziņa tautsaimnieka pieredze, viņš ieklausās un palīdz uzņēmējiem. ZZS līderis bieži konsultējoties ar Valsts prezidentu, piemēram, arī jautājumā par Citadeles darījumu Bērziņa viedoklis esot bijis svarīgs zaļzemnieku pozīcijas veidotājs. Šīs zināšanas atsverot Bērziņa oratora prasmju trūkumu.
"Orators viņš, jāatzīst, ir viduvējs. Tas nu tiešām jāatzīst! Cik tās oratora prasmes ir nepieciešamas, nu, protams, politiķim tām jābūt, un šajā situācijā - nebūsim naivi – tas nemainīsies. Kāds viņš ir , tāds viņš ir. Vai prasmju trūkumu var kompensēt viņa vienkāršība? Es teiktu, kaut kur jā," paudis Brigmanis. "Paldies Dievam nav bijuši tādi X brīži, nekādi tādi force major apstākļi, kad ir vajadzējis būt līderim un nostāties tautas priekšā un teikt skaidru un stipru valodu," viņš turpinājis.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa negribēja atklāt Vienotības attieksmi Bērziņa iespējamai pārvēlēšanai. Toreiz Vienotība par viņu nebalsoja. Viņš kopumā baudot augstu sabiedrības uzticību.
"Nekad nav mēģinājis savu popularitāti celt uz izpildvaras vai lēmējvaras darbiem, bet vienmēr mēģinājis to izrunāt starp iesaistītajām institūcijām. Protams, ne vienmēr bijusi veiksmīga viņa komunikācija, iestāšanās par konkrētu jautājumu, vai konkrēta viedokļa paušana valstij būtiskos jautājumos," pauda Āboltiņa.
Nacionālās apvienības deputāti par Andri Bērziņu pirms trīs gadiem nebalsoja. Taču neko kriminālu vai katastrofālu nacionāļi nevarot prezidentam pārmest. Taču viņiem ir cits kandidāts.
"Protams, atsevišķos jautājumos mēs gribētu dzirdēt ko konkrētāku, stingrāku prezidenta nostāju, tas tā ir un bijuši arī atsevišķi gadījumi, kad prezidenta politiskā nostāja ir bijusi pretēja nacionālās apvienības pārliecībai, piemēram, gadījumā ,kad otrreizējai caurlūkošanai tika atgriezts imigrācijas likums saistībā ar uzturēšanās atļaujām, izteicies Raivis Dzintars (NA).
NA uzskata, ka prezidentam ir jāspēj iedvesmot un mobilizēt sabiedrību, un jādefinē Latvijas valsts mērķi un nacionālās intereses. Tāds cilvēks esot Egils Levits, kura darbs pie Satversmes preambulas rādījis, ka viņš spēj nosēdināt pie galda sīvus oponentus un pārliecināt par valstiskiem mērķiem.
Savukārt viens no Saskaņas līderiem Jānis Urbanovičs atzinis, ka viņa vadītajai frakcijai, nobalsojot par Bērziņu, bijušas vairāk cerību nekā piepildītas pašlaik. Vai Saskaņa balsotu par Andri Bērziņu atkārtoti, tās līderis taktiski klusē. Taču arī iepriekš Urbanovičs nav slēpis, ka labākais prezidents būtu tāds, ko vēlē viss pilsoņu kopums. Viņa sabiedrotā šai ziņā būtu Ingunas Sudrabas vadītā No sirds Latvijai, kura arī domā, ka Latvijā būtu jābūt tautas vēlētam prezidentam.
"Varbūt, ka jau šajās vēlēšanās nākošais sastāvs izveidos situāciju, ka visa tauta lems, to var izdarīt, saku jums, kā Saeimas vecbiedrs," Nekā personīga izteicies Urbanovičs.