LPP/LC deputāti norāda, ka kopš Ministru kabineta lēmuma par AS "Parex banka" pārņemšanu ir pagājis gads un saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta ceturto daļu, ierobežotas pieejamības statusu informācijai nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par gadu. LPP/LC deputātiem nav saprotams, kāpēc daži dokumenti saistībā ar AS "Parex banka" pārņemšanas procesu ir publiskoti, bet citi joprojām nav pieejami sabiedrībai.
Kopumā deviņiem MK sēžu protokoliem un 40 citiem materiāliem ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss. To klasificētāji ir MK, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, VAS "Hipotēku un zemes banka", VAS "Privatizācijas aģentūra" un Valsts kanceleja.
LPP/LC deputāti uzskata, ka "šobrīd pietrūkst konkrētas valsts vadītāja rīcības, brīžiem tā ir apzināti indeferenta, tādējādi arī iepriekšminētās iestādes neko nedara sabiedrības informēšanai un slepenības plīvura atsegšanai". LPP/LC frakcija arī norāda, ka šāds Dombrovska darbības stils, "publiski sakot vienu, bet praktiski novilcinot skaidras, visai sabiedrībai saprotamas un analizējamas informācijas sniegšanu par AS "Parex banka" pārņemšanas procesu, rada labvēlīgu augsni šo dokumentu izmantošanai politiskām spekulācijām, pamatu baumām un nepatiesu ziņu izplatīšanai".
Pieprasījuma iesniedzēji arī pauž aizdomas, ka "Ministru prezidenta apzinātā vai neapzinātā vilcināšanās ar AS "Parex banka" pārņemšanas procesu saistīto dokumentu atslepenošanu ir "dūmu aizsegs", lai sabiedrība tā arī neuzzinātu patiesību".
LPP/LC deputāti vēlas noskaidrot, kas un kāpēc ir saglabājis ierobežojumus MK sēdes protokollēmumiem, kuriem dokumentiem slepenības statuss ir saglabāts un kur var iepazīties ar atslepenotajiem dokumentiem, kāds ir pamatojums ar AS "Parex banka" pārņemšanas procesu saistīto dokumentu slepenības saglabāšanai?
Par LPP/LC pieprasījuma iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā tiks lemts rīt, 3.decembrī.