Pirms pāris nedēļām ziņa, ka E. Siliņas vadīto komisiju atstāj visas darbinieces, uz īsu brīdi ieguva publicitāti, bet ne tik ļoti, lai sāktos E. Siliņas vadības stila vērtēšana. Tas ir arī koalīcijas stabilitātes jautājums, jo valdības veidošanas laikā partijas vienojās šīs komisijas vadību uzticēt neatkarīgo deputātu grupai. A. Bērziņš, kurš pārstāv opozīciju, uzsver, ka nevienam nav bijis un arī nav domas nomainīt E. Siliņu. «Ja cilvēks pieņem lēmumu aiziet no darba, tas ir nopietns un personīgs lēmums,» teica A. Bērziņš.
Neskaidrā kompetence
Pirms nedēļas amatu atstāja vecākā konsultante Ilze Džonsone, kura tagad nodosies sirdsdarbam - dzīvnieku aizsardzībai. Pagājusī piektdiena bija pēdējā darbadiena konsultantei Aritai Cimermanei un sekretārei Sandai Rečai. Uz vecākā konsultanta vietu ir izsludināts konkurss, pieteikšanās beidzas pirmdien, un kandidēt var tikai personas ar vismaz gada pieredzi Saeimas komisijas konsultanta amatā un piecu gadu stāžu valsts pārvaldē. No Saeimas darbiniekiem šim darbam kvalificējoties 43 cilvēki. I. Džonsone Saeimā bija kopš 1998. gada. E. Siliņa ir piektā komisijas priekšsēde, pie kuras viņa strādāja. Abas bija sadzīvojušas gandrīz gadu. Pretrunas radās, kad E. Siliņa nolēma palielināt darba apjomu ar nolūku «rakt dziļāk», kas nozīmē vākt informāciju no iestādēm par jautājumiem, kas nebija komisijas sēžu darba kārtībā, piemēram, mikrouzņēmuma nodoklis. Ja tā bija deputātes iniciatīva, šo darbu klātos veikt viņas palīdzei. I. Džonsone ir ekonomiste, kurai ar dzīvesbiedru pazīstamo juristu Aivaru Borovkovu ir arī kopīgs juridiskais birojs. Nav viegli iedomāties, kā viņa nedēļu sēdētu pie Saeimas autobāzes un hronometrētu mašīnu plūsmu - tas bijis vēl viens no uzdevumiem, kas gan ir saistīts ar komisijas kompetenci vērtēt Saeimas budžetu.
A. Bērziņš uzsver, ka Saeima ir īpaša darbavieta, kurā nav priekšnieku un padoto attiecību un kurā vadītājs ir tikai darba organizētājs, bet darbinieki strādā «uz visiem deputātiem». Taču nevienam deputātam nevajadzētu šo resursu izmantot savās kā politiķa interesēs. Parlamentā ir daļa politisku darbinieku - frakciju konsultanti un deputātu palīgi -, kas nāk un aiziet reizē ar deputātiem. Taču komisijās strādājošie amatā pārdzīvo daudzus komisiju vadītājus, un viņu darba apjoms ir pakārtots komisijas darba slodzei, kas jo īpaši liela ir Juridiskajā, Tautsaimniecības un Budžeta komisijā. E. Siliņas vadītajā komisijā konsultanta amatu varēja savienot arī ar citu darbu, un I. Džonsone to arī veiksmīgi prata izdarīt. E. Siliņa stāsta - tikai tad, kad vecākā konsultante izteikusi šaubas par iespēju izpildīt dotos uzdevumus, priekšsēde noteikusi stingru darba laiku. E. Siliņa uzskata, ka ikviens uzdevums ir saistīts ar komisijas kompetenci, kurā ir valsts līdzekļu lietderīga izmantošana. Jāatgādina, ka darbinieki nomainījās arī Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) vadītajā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, tas gan notika nemanāmāk.
Netērēt ierēdņu laiku
Publisko izdevumu un revīzijas komisiju atstājusi arī Vienotības deputāte Lolita Čigāne, kura uzsver: «Tā ir ļoti svarīga komisija, uz kuru regulāri nāk Valsts kontroles vadītāja un augstākā ierēdniecība. Taču komisijai neizdevās atrast veidu, kā neapgrūtināt ministriju pārstāvjus ar bezjēdzīgām prasībām un padarīt šo darbu konstruktīvu.» Tāpēc L. Čigāne nolēmusi vairs komisijā nestrādāt, jo šķitis, ka šis resurss netiek prasmīgi izmantots, tikai kavējot ministrijas ierēdņu laiku, kas gan pieredzēts arī agrāk.
Kad komisiju vadīja A. Bērziņš, uzsvars bija likts uz Valsts kontroles ziņojumiem, kā arī jauno pienākumu - starptautiskā aizņēmuma programmas uzraudzību. Laikā, kad Saeima apspriež nākamā gada budžetu, komisijai uz VK ziņojumu pamata būtu iespēja analizēt ministriju tēriņus, uzskata A. Bērziņš. E. Siliņa vairāk pievērsusies Saeimas budžetam. Arī viņa uzskata, ka ierēdņu iztaujāšana nav konstruktīva, bet tā esot katra deputāta atbildība. Saruna ar Valsts kontroli un ekspertiem būtu produktīvāka, ja deputāti sēdēm gatavotos - jau pirms tām iepazītos ar VK ziņojumu un sēdē notiktu konstruktīva deputātu un speciālistu saruna. «Ja uz vairākām stundām no darba ir izrauti desmit ierēdņi, jājautā, cik tas maksā,» atzīst E. Siliņa, bet pašlaik viņai nav padoma, kā ieinteresēt visus deputātus aktīvi strādāt komisijas sēdēs.